Baltkrievija atkal iekļuvusi ziņu topā: Aleksandrs Lukašenko kārtējo reizi izdarīja to, ko no viņa neviens negaidīja, RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. Pērn viņš neatkāpās no posteņa protestu akciju dēļ pēc prezidenta vēlēšanu rezultātiem, bet aizvakar Minskas lidostā tika arestēts Baltkrievijas pilsonis Romans Protasevičs. Bijušais vadošā antilukašenko medija — Telegram-kanāla Nexta — galvenais redaktors, pagājušā gada protestu koordinators. 2019. gada novembrī viņš pameta dzimteni (saņemot vēlāk bēgļa statusu Polijā) un pārskatāmā nākotnē neplānoja atgriezties.
Pret Protaseviču tika uzsākts kriminālprocess par masu nekārtību organizēšanu Minskā un "sociālā naida kurināšanu" pret varas un milicijas pārstāvjiem. Viņš bija iekļauts (kopā ar Nexta dibinātāju Stepanu Putilo) "teroristiskā darbībā iesaistīto personu" sarakstā. Kā viņš nokļuvis Minskā? Dīvainas apstākļu sakritības vai baltkrievu specdienestu operācijas rezultātā? Protams, otrā iemesla dēļ, lai gan skaidrs, ka Minska publiski to nekad neatzīs.
Protasevičs lidoja no Atēnām uz Viļņu caur Baltkrievijas gaisa telpu. Taču jau pie Lietuvas robežas lidsabiedrības Ryanair lidmašīna pagriezās un nolaidās Minskā. It kā saņemts signāls par bumbu, un piloti paši esot lūguši lidostu par ārkārtas nosēšanos. Pēc citas versijas, pagrieziena iemesls bija tas, ka lidmašīnā izcēlās konflikts starp apkalpi un vienu no pasažieriem: Nexta stāsta, ka "kautiņu ar ekipāžu lidojuma laikā sarīkojuši VDK darbinieki, kuri apgalvoja, ka lidmašīnā atrodoties spridzeklis".
Pēc Lukašenko rīkojuma lidmašīnas pavadīšanai debesīs tika pacelts MiG-29, bet pēc "Ryanair" reisa nolaišanas Minskā, izrādījās, ka nekādas bumbas lidmašīnā nav. Lidmašīnu pārmeklēja un pēc dažām stundām tā aizlidoja uz Viļņu. Ar visiem pasažieriem, izņemot Romanu Protaseviču. Viņš pirms nolaišanas Minskā teica saviem kaimiņiem, ka Baltkrievijā viņu gaidot nāvessods, lai gan maksimālais sods par viņa apsūdzības pantiem, paredz brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.
Baltkrievijas opozīcijas reakcija uz Protaseviča arestu un incidentu ar lidmašīnu bija paredzama: piespiedu nolaišanos Minskas lidostā tā pieprasīja atzīt par "terorisma aktu" un uz laiku apturēt aviosatiksmi virs Baltkrievijas teritorijas.
"Režīms apdraudēja lidmašīnas pasažieru un visas civilās aviācijas drošību, lai izrēķinātos ar cilvēku, kurš bija lielāko baltkrievu neatkarīgo Telegram-kanālu redaktors," uzrakstīja Svetlana Tihanovska, kas pieprasīja no Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) "uzsākt izmeklēšanu par notikušā faktu un veikt pasākumus līdz pat Baltkrievijas izslēgšanai no ICAO".
Eiropa arī pauž sašutumu: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ir "nepieņemami nosēdināt Minskā lidmašīnu, kas devusies no Atēnām uz Viļņu. Visiem pasažieriem jādod iespēja nekavējoties turpināt ceļojumu uz Viļņu ar drošības garantijām", bet Francijas Ārlietu ministrijas vadītājs ir uzrakstījis, ka nepieciešama "stingra un kopīga eiropiešu atbilde".
Eirodeputāti bija vēl atklātāki - bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs (proti, "Eiropas prezidents") un Eiroparlamenta lielākās frakcijas vadītājs Donalds Tusks (polis, kas šajā gadījumā ir svarīgi) paziņojis, ka "Lukašenko apdraud ne vien savas valsts pilsoņus, bet arī starptautisko drošību. Viņa valsts terorisma akts prasa tūlītēju un izšķirīgu atbildi no visu Eiropas valdību un institūciju puses".
Ilgi nebūs jāgaida, jo tik un tā pirmdien Briselē ieplānots Eiropas Savienības līderu samits. Par vienu no galvenajām tēmām tur bija jākļūst Krievijai, tagad tai pievienosies arī Baltkrievija. Turklāt abas Savienotas valstis Rietumos arvien biežāk uztver kā vienu vienību, kaut gan cīkstoņiem par "Eiropas ceļu" (ne vien Baltkrievijā un Krievijā, bet arī pašā Eiropā) tik ļoti gribējās, lai tā nebūtu.
Patiesībā tā labad darbojās arī Romans Protasevičs, kurš pirms emigrācijas no Baltkrievijas strādāja radiostacijās "Svobodnaja Evropa" un "Evroradio". "Nexta" resurss bijis vien īss, kaut gan visspilgtākais viņa biogrāfijas posms. Viņš pievienojās kanālam 2019. gadā jau būdams emigrācijā un atstāja to pagājušā gada rudenī. Bet pirms tam, strādājot "Svobodnaja Evropa", brauca komandējumos uz Ukrainas "ATO zonu", proti, uz Donbasu. Krievija viņa acīs ir agresors, Putins – noziedznieks, bet Baltkrievijai nepieciešams rietumu vektors (un pakāpeniska sakaru pārtraukšana ar Krieviju) — viss kā pienākas. Nekā jauna — to visu mēs dzirdam arī no "cīnītājiem ar režīmu" Krievijā.
Lūk, kā reaģēja uz Protaseviča arestu "navaļņistu" vadoņa amata izpildītājs Volkovs: "Aleksandrs Lukašenko ir starptautiskais terorists. Vispār, protams, pareiza, likumīga, samērīga un adekvāta starptautiskās sabiedrības atbilde būtu specvienības nosūtīšana, lai nogādātu ūsaino gnīdu Hāgā. Bet vairs nav tie laiki, un aprobežosies ar "asu satraukumu ". <... > Tā ir milzīga problēma attiecībā uz Lukašenko, Putinu un pārējiem trakajiem. Visa pasaule runā par "sarkanajām līnijām". Un, jo vairāk runā (un vienīgi runā), jo vairāk teroristi redz, ka nekādu "sarkano līniju" diemžēl nav. Katru reizi, kad viņi šķērso kārtējo līniju un redz "dziļu satraukumu", viņi saņem skaidru signālu: robežu nav."
Nu jā, jānosūta specvienība, jāapcietina un jātiesā ārzemēs. Proti, ārzemju intervence? Viņš taču tā joko, vai ne? Un Lukašenko izrādās paranoiķis, kad runā par CIP plāniem viņu nogalināt?
Jo amerikāņi nekad nenogalina ārzemju līderus - nenodarbojas ar slepeniem atentātiem, nesagrābj viņu valstis? Arī lidmašīnas pagriež vien "briesmīgais diktators" Lukašenko?
Pat neērti atgādināt par pagājušajā gadā izgāzto ukraiņu specdienestu operāciju (saprotams, tie to gatavojuši kopā ar amerikāņu kuratoriem). Toreiz, tieši pirms prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, Krievijas "privātās militāras kompānijas cīnītāju" grupu (viņu vervēšana "objektu apsargāšanai ārzemēs" arī bija daļa no UDD provokācijas) vēlējās aizturēt Kijevā reisā no Minskas uz Stambulu lidojošās lidmašīnas ārkārtas nolaišanas laikā. Bija arī incidents 2016. gada novembrī ar lidmašīnas, kas lidoja no Kijevas uz Minsku, piespiedu pagriešanu (un ar spēka piemērošanas draudiem), lai no tās izsēdinātu žurnālistu un aktīvistu Armenu Martirosjanu.
Daudzu valstu specdienesti periodiski pagriež vai liek piezemēt lidmašīnas, lai aizturētu noteiktas personas — ar tādām lietām slaveni ne tikai amerikāņi, bet arī Izraēla, Turcija, Irāna. Bet to, cik daudz ziņojumu par "bumbām uz klāja" ir apzināta speciālo dienestu provokācija, mēs nekad neuzzināsim. Vai Baltkrievijas prezidents ir nostrādājis nežēlīgi un necivilizēti? Viņam arī situācija, maigi sakot, ir netriviāla: viņu tiešām grib novākt par jebkuru cenu. Viņam bija ļoti svarīgi parādīt ārzemēs strādājošai opozīcijai, ka viņš nav vienkāršs "ūsains kolhoznieks", viņš spēj dabūt jebkuru, tāpat kā tās aizbildņi. Ja ne no pazemes, tad no baltkrievu debesīm.
Vai Lukašenko uzvedas tāpat kā amerikāņi? Ne gluži: viņi atļaujas nosēdināt lidaparātu, kas atrodas ne tikai ASV debesīs, bet arī visur, kur viņi var aizsniegt. Un tā ir liela daļa pasaules – visuzskatāmākais piemērs bija 2013. gada 2. jūlijā, kad pēc Savienoto Valstu pavēles tika apturēta Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīna.
Viņš lidoja no Maskavas, kurā (Šeremetjeva lidostas tranzītzonā) jau desmit dienas atradās Edvards Snoudens. Amerikāņi anulēja bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka dokumentus un pieprasīja viņa izdošanu. Krievija Savienotajām Valstīm atteikusi, bet Snoudens lūdza patvērumu vairākās valstīs, tostarp Bolīvijā.
Nejaušas sakritības pēc šajā laikā Maskavā atradās Bolīvijas prezidents, Vašingtonā nolēma, ka Moraless izved Snoudenu, un pavēlēja ("palūdza") saviem NATO partneriem slēgt debesis Bolīvijas prezidenta lidmašīnai. Francija un Portugāle tā arī izdarīja, un Moraless bija spiests nolaisties Vīnē. Tur viņa lidmašīnu pārmeklēja Austrijas policija — pat nejautājiet, kādas tai bija tiesības — bet nekāda Snoudena tajā nebija.
Tātad Lukašenko vēl ir ļoti tālu no amerikāņiem, kaut viņš arī netiecas pēc globālās kontroles un visvaldības. Viņam tik sava valsts jāaizstāv un jāpasarga, tai skaitā arī no tādiem cīnītājiem par gaišo nākotni (patiesiem vai novervētiem — nav starpības), kā Romans Protasevičs.
Nē, pusi nenošaus un pat nesapūdēs cietumā: viņam piespriedīs kādus desmit gadus, un pēc tam atbrīvos apžēlošanas kārtībā. Ja vien pirms tam viņu vienkārši neizsūtīs no valsts — baltkrievu prezidentam svarīgāk bija parādīt, ka viņam ir garas rokas. Un nevis Protasevičam, bet gan tiem Rietumos, kuri nodarbojas ar baltkrievu virzienu.
Taču tuvākajā laikā Protaseviča lieta, protams, kļūs par iemeslu jauniem skaļiem paziņojumiem un spiedienam, turklāt ne tikai uz Minsku, bet arī uz Maskavu. Lai gan abas Savienotas valstis, kas aizstāv savu kopējo suverenitāti, pie tā jau pieradušas.