Šonedēļ publicētais amerikāņu izdevuma Newsweek pētījums atklāt ASV armijas slepeno specoperāciju patiesos mērogus. Tas raisījis apmulsumu, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Krievijas eksperti atzīmē, ka ASV slepenā armija, kas šodien aptver apmēram 60 tūkstošus "neredzamās frontes" kaujinieku, pēc būtības, ir privātu bodīšu konglomerāts. Tajā ir virkne firmu, kompānijas, bodītes un atsevišķas personības ar desmitiem viltotu pasu, kas strādā militārā resora labā pēc kontrakta. Viņus neredz ne Kongress, ne Senāts, ne justīcija. Lai ko viņi sastrādātu, valsts iestādes izies sausā no ūdens.
Ķīnieši pievērsa uzmanību amerikāņu partneru pārliekajai liekulībai. Laikā, kad ASV politiķi vienā laikā lasa notācijas visai pasaulei par morāli un tikumību, viņu slepenie spēki atklāti ignorē Ženēvas konvenciju un visus civilizētas karadarbības noteikumus. "Vai tad tas nav pasaules sabiedriskās kārtības pārkāpums? Vai tad tie nav cilvēktiesību pārkāpumi? (..) Kur izpaužas tā saucamais godījums un taisnīgums, ko propagandē ASV?" bija sašutis komentētājs Weibo.
Tomēr interesantāka izrādījās amerikāņu sabiedrības reakcija. Galu galā Newsweek iegūtā informācija krasi atšķiras no amerikāņu karavīra, demokrātijas vērtību nesēja gaišā imidža. Autors stāsta, ka lielāko daļu Pentagona slepeno aģentu veido bijušie speciālo uzdevumu vienību kareivji. Ar ko viņi nodarbojas? Nesodītas civiliedzīvotāju slepkavības, spīdzināšana, cilvēku nolaupīšana, diversijas un terorakti – pilns kara noziegumu sortiments.
"Salīdzinājumā ar to, Krievija un Ķīna ir tīrie amatieri, bet Pentagons un CIP visu uzveļ viņiem, lai tik novērstu uzmanību no amerikāņu specdienestiem," uzskata viens no raksta komentētājiem. "Newsweek jāpārtrauc bāzt deguns valsts noslēpumos," ar viņu strīdas cits. Daudzi lauza galvu: kā tāds raksts – "žurnālistika uz nodevības robežas" – varēja parādīties populārā izdevumā?
Jautājums patiešām ir interesants. No vienas puses, nekad nemaz nav īpaši slēpts fakts, ka amerikāņi rīko militāros apvērsumus, teroraktus, diversijas visā pasaulē. Par amerikāņu kiberspēkiem un viņu informatīvajiem psiholoģiskajiem uzbrukumiem britu The Guardian rakstīja jau pirms desmit gadiem. Stāstu par "neredzamajiem" amerikāņu specvienību kareivjiem Āfrikā sekmīgi izmeklēja Politico.
Nobela miera prēmijas laureāts Baraks Obama kopš savas prezidentūras sākuma regulāri deva pavēles par plašiem kiberuzbrukumiem vitāli svarīgiem infrastruktūras objektiem visā pasaulē.
Pati pazīstamākā amerikaņu digitālā diversija bija datorvīrusa Stuxnet radīšana – to uzraudzīja ASV un Izraēlas izlūkdienesti. Tas ne tikai apturēja Irānas kondolcentrifūgas, radot nāves draudus cilvēkiem un dabai – vēlāk tas izplatījās visā pasaulē.
Pērn amerikāņu karavīri Bagdādē nogalināja Irānas ģenerāli Kasemu Suleimani – noslepkavoja demonstratīvi, nežēlīgi, visas pasaules acu priekšā. Ja kaut ko tādu pastrādātu jebkura cita valsts, amerikāņi to uz karstām pēdām apsūdzētu par starptautisko terorismu.
No otras puses, Newsweek rakstā ir papilnam konkrētu detaļu par to, kā algotņi īsteno savu noziedzīgo darbību. Ņemot par piemēru izlūkus, arī Krievijā un Ķīnā arestētos, autors stāsta par tehnoloģiskajām inovācijām, slepeniem šifriem, dokumentu viltošanu un biometrijas falsifikāciju. Vārdu sakot, atklāj visus amata smalkumus.
Domājams, publikācijas iemesli ir tādi – raksts par to dod mājienu, – ka mūsdienās slepenā armija strādā ne tikai ārzemēs, bet arī ASV teritorijā, kur tās mērķis ir amerikāņi. Te meklējama pētījuma sensācija. Tās pamatā nav rūpes par ārzemniekiem, ko kaut kur rūpnieciskos mērogos slepkavo amerikāņu kareivji, bet gan bailes pašiem par savu dzīvību.
Žurnālists Viljams Arkins apraksta kāda privāta Merilendas kantora darbinieka dzīvi. Tas kā no konveijera laiž klajā viltotus personu apliecinošus dokumentus, autovadītāja tiesības, kontus, vilto kredītvēsturi, vārdu sakot, sacer leģendas slepenās armijas vajadzībām. Nelegālajā procesā piedalās visi: Valsts departaments, bankas, štatu valdības, apdrošināšanas kompānijas, Aizsardzības ministrija. Arkins piemineja, ka viltoto apliecību īpašnieki strādā arī pašās ASV, izmeklējot pašmāju pilsoņu darbību. Komentētāji uzdeva prātīgu jautājumu: "Vai varam būt droši par to, ka Baidena administrācija neuzrīdīs slepeno armiju saviem politiskajiem pretiniekiem – "ekstrēmistiem" un "baltajiem supremasistiem"?"
Pēdējā laikā amerikāņiem patiešām ir papilnam jautājumu varasiestādēm. Slepkavību skaits valstī aug rekordlielā tempā. Lielākā daļa no tām paliek neizmeklētas. Iet bojā ne tikai vienkārši pilsoņi, mirst žurnālisti, politiskie aktīvisti, zinātnieki.
Pērnvasar Milvoki tika nošauts politiskais aktīvists, melnādainais Trampa piekritējs Bērnijs Tremells. Slepkavas neatrada. Mēnesi vēlāk Antifa pārstāvis nogalināja Trampa sekotāju mītiņā Portlendā. Par Trampu nobalsojušo Ešliju Bebitu nošāva policists 6. janvārī Kapitolijā. Nākamajā dienā nesaprotamu iemeslu dēļ pašnāvību izdarīja cits Trampa piekritējs – Kristofers Stentons Džordžija. Vienlaikus ne no šā, ne no tā nošāvās policists Hovards Lībenguds.
Pērnā gada jūnija sākumā pakārās 39 gadus vecā žurnāliste Džesa Votersa. Nedēļu vēlāk nošautu atrada CIP galveno militāro analītiķi Entoniju Šinellu.
2018. gadā ASV pēkšņi nāvē devās visā pasaulē pazīstamais fiziķis, Stenfordas profesors, inovators, multimiljonārs Žeņs Šučeņs. Pusotru gadu vēlāk Pirsburgā nošāva pazīstamo virusologu Biņu Lu. Pandēmijas karstumā viņš strādāja avangardā – pētīja koronavīrusa mehānismu. Viņa slepkava kaut kur pazuda, it kā esot izdarījis pašnāvību. Publikai ātri izklāstīja, ka Biņu Lu nogalinājis greizsirdīgs mīļākais. Patiešām, ļoti pārliecinoši. Jā, ķīnieši jau tādi ir.
Nē, ja pie noziegumiem ķertos izmeklētāji, ja žurnālisti tiem piesaistītu uzmanību, ja publika uztrauktos, varētu visu piedēvēt nervozitātei un "stobru" skaitam amerikāņu rokās. Taču asiņainā izrēķināšanās notiek ikdienišķi, un to ieskauj biedējoša klusēšana. No visiem viedokļiem tas izskatās kā plašas represijas, bēdīgi slavenās "pašnāvības" atgādina slepenās alrmijas darbinieku akurātus likvidācijas pasākumus.
Tas viss notiek, nemaz nerunājot par skaļiem teroraktiem un masu apšaušanām. Par tām amerikāņiem arī ir daudz jautājumu. Piemēram, daudzi uzskata, ka plaši pazīstamo apšaušanu autori patiesībā ir profesionāli kareivji. Pēc terorakta viņus veikli aizved no nozieguma vietas un nomaina personas datus. Iespējams, tā nav, taču Arkina raksts dāvā priekšstatu par plašām iespējām radīt leģendas specdienestu darbiniekiem.
Jāpiebilst, ka ieskats tādos jautājumos var būt nāvējošs. Viens no 11. septembra notikumu oficiālās versijas galvenajiem kritiķiem, žurnālists Maikls Rūperts izdarīja pašnavību 2014. gadā. Divus gadus vēlāk tikpat mīklaini "nopašnāvējās" vēl viens režīma kritiķis, žurnālists Viktors Torns.
Pie tam, it kā izsmiekam ASV Iekšējās drošības ministrija (DHS) apgalvo, ka lielākos terorisma draudus valstij nes "baltie supremasisti-ekstrēmisti". Tulkojumā cilvēciskā valodā – pretizlūkošana pasludinājusi par saviem galvenajiem ienaidniekiem visus Amerikas baltos vīriešus.
Tādos apstākļos atliek vien piekrist komentētājam Newsweek vietnē, kurš raksta, ka "mūsu valdība (..) ir bīstamāka mūsu tautai nekā visas ārvalstis kopā ņemtas". Viņa domu tālāk izklāsta cits lasītājs, iespējams, pārlieku ass, tomēr pārliecinošs: "ASV ir fašistiska diktarūta, ko valda dažu ģimenes klanu artelis. Milzīgas slepenas armijas, (..) visaptveroša kontroles un novērošanas sistēma, (..) absolūti viss – kā totalitārajās pagātnes valstīs."