RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.
Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.
Padoms Ukrainas kareivjiem
Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.
"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.
Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.
"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.
Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"
Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.
Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.
"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.
Kopā aizsargāties ir lētāk
NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.
"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.
Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.
Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.
Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu
Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.
"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.
Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.
"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.
Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.
NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju
NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.
"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.