Tomēr ir labi, ka viņiem tāds Eiropas Parlaments ir, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Stāsta, ka saimniecībā, pat vienotā Eiropas saimniecībā tāda struktūra ir bezjēdzīga, spēj tikai negatīvu atmosfēru radīt. Bet tomēr katrās mājās, arī vienotajās Eiropas mājās jābūt tādai koplietošanas telpai – dzīvei neder, bet bez tās neiztikt, citādi dzīvoklī būs bēda. Tautā saukta par "miskasti".
Pieklājīgi ļaudis no tās cenšas turēties tālāk, lai nenosmērētos. Taču arī tā palīdz radīt zināmu iespaidu. Galu galā, tā taču dod priekšstatu par to, ko kurš ēd, kas kuram ir. Tikai EP viņi visbiežāk izmet tikai Krievijai veltītās negatīvās jūtas.
Gadās valstis, kas neizmet, kas labprāt padalās savējās, jo dzimtajās mājās lieliski jūtas pat ar visiem šiem "labumiem". Viņi pat paši no tām pārtiek.
Vienkārši viņiem ir par daudz. Tādas valstis, neskatoties uz sīkajiem izmēriem, ienes lauvas tiesu kopējā mucā.
Bet tiem, kuri uzskata sevi par respektabliem un baltos cimdus nemaz nevelk nost, tāpat kaut kur jānogrūž savi mentālie gruži. Vārdu sakot, iestāde smird tā, ka nevar saprast, kur viņiem beidzas sanitārā zona un sākas lietderīgā platība. Viss ir saputrojies. Pareizi – sen nav tīrīts, tāpēc iet pāri malām.
Atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas. Apturēt "Ziemeļu straumi 2". Atteikties no Krievijas ogļūdeņražiem. Izraidīt diplomātus no ES. Aizliegt krieviem pārvietoties pa Eiropu.
Ja tik varētu, viņi būtu pieteikuši Krievijai karu un pieprasījuši uzreiz nomest atombumbu. Satrakojās tā, ka pat trakais rusofobs Borels bija spiests atgādināt, kurš viņiem tur ir galvenais diplomātijā. Lika lietā visas prasmes, lai maigi, neaizskarot sev līdzīgo jūtas un smalkās dvēseles stīgas, pat ne pierunātu nestrēbt karstu, bet atvainotos par viņu ierobežotajām pilnvarām. Ek, lai paliek pilnvaras, vienkārši par aprobežotību.
Piemēram ņemsim Krievijas atslēgšanu no SWIFT, sākoties agresijai pret Ukrainu. Tas taču pieder pie kategorijas "ja nu man vēl iepatiksies". Ja tas ir viss, ko spēj Rietumi, ceļš uz Kijevu ir vaļā, var nolemt Maskava, - klīst runas, ka tā jau katram gadījumam pārbauda maksājumu instrumenta aizvietotāju. Tomēr arī šo punktu rezolūcijā ierakstīja.
Tabakijiem nekad un ne par ko nav kauns, tomēr šitie laikam jūtas aizskarti. Nolēma pierādīt Putinam, ka arī kaut ko jēdz no angļu literatūras, un uz viņa Kiplingu var atbildēt ar savu SVIFTu. Iznāk, ka nevar.
Ja runa ir par finanšu sistēmu SWIFT, jāsaka, ka tā viņiem nepieder, un lai to izslēgtu Krievijai, viņiem tas mandāts tāds pašķībs. Starp citu, tas attiecas arī uz "Ziemeļu straumes 2"apturēšanu. Ja runa ir par Džonatanu Sviftu, neizskatās, ka viņi būtu lasījuši viņa darbus. Skaidrs taču, ka ne jau viņi visā šajā stāstā ir Gulivers. Tur bija tā – jo platāka piere un lielāks augums, jo dusmīgāki liliputi.
Bet miskasti viņiem tomēr vajadzētu iztīrīt. Pēc parlamentārisma tur nu nemaz neož.