Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.
Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.
Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.
Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.
Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.
Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.
Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.
Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".
Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.
Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.
Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.
Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.
Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.
Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.
Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.
Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.
Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.
Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.
Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.