RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Krievijā pieņemta jauna Arktikas attīstības programma. Līdz 2024. gadam plānots ieguldīt Arktiskās zonas sociāli ekonomiskajā struktūrā vairāk nekā 19.5 miljardus rubļu, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz RIA Novosti.
Programmai pamatus licis 2020. gada martā Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrēts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem Arktikā periodā līdz 2035. gadam".
Projekta mērķi: paātrināt teritoriju attīstību, kas veido Krievijas Arktisko zonu, un palielināt to ieguldījumu ekonomikā. Starp Krievijas pamata interesēm reģionā ir suverenitātes un teritoriālās vienotības nodrošināšana. Turklāt Arktikas attīstības jaunajā programmā uzmanība pievērsta apkārtējās vides aizsardzībai, pamatiedzīvotāju dzīves vides un tradicionālā dzīvesveida aizsardzībai.
Valdības lēmumā atzīmēts, ka 2021. gada budžetā programmas vajadzībām paredzēti 3,4 miljardi rubļu, 2022. gadā – 6 miljardi, 2023. gadā – 5,2 miljardi, 2024. gadā – 4,9 miljardi rubļu.
Prezidenta pilnvarotais pārstāvis Tālo Austrumu federālajā apgabalā Jurijs Trutņevs atzīmēja, ka valsts nauda paredzēta infrastruktūrai saskaņā ar atbalsta sistēmu – uz vienu rubli no budžeta desmit rubļi privāto investīciju.
"Arktikā, kad cilvēks veido jaunu uzņēmumu, parasti līdzās nekā nav – ne ceļu, ne elektrības līniju, ne ūdens padeves. Dažkārt vajadzīgas ostas būves. Pirms nepilna pusgada izveidota preferenču sistēma, taču mums jau šodien reģistrēti 165 projekti par kopsummu vairāk nekā 270 miljardu rubļu apmērā," pastāstīja Jurijs Trutņevs intervijā "Rossijskaja gazeta".
Ziemeļu jūras ceļš – XXI gadsimta loģistika
Īpašs jaunās Arktikas attīstības programmas punts – Ziemeļu jūras ceļa pilnveidošana. Atgādināsim, ka tas ir īsākais un rentablākais maršruts kravu piegādēm no Āzijas uz Eiropu.
Navigācijas pilnvērtīgas realizācijas gadījumā Ziemeļu jūras ceļš ļauj līdz 40% saīsināt laiku ceļā salīdzinājumā ar tradicionālo maršrutu – apkārt Eiropai un pa Suecas kanālu.
Pēdējo piecu gadu laikā kravu plūsma pa Ziemeļu jūras ceļu gandrīz pieckāršojusies. Plānots uz programmas līdzekļu rēķina padarīt to vēl konkurētspējīgāku pasaules mērogā.
Kad 2021. gadā janvārī un februāri pa Ziemeļu jūras ceļu pirmo reizi bez ledlauža atbalsta izbrauca gāzes tankkuģis, Eiropas prese no jauna sāka stāstīt par Krievijas sekmēm Arktikā.
"Krievija plāno pārvērst Ziemeļu jūras ceļu par galveno tirdzniecības artēriju starp Eiropu un Āziju. 2020. gadā ar tā palīdzību valsts eksportējusi 32 miljonus tonnu gāzes, par pusotru miljonu vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz 2024. gadam Kremlis plāno palielināt šo rādītāju līdz 80 miljoniem, līdz 2035. gadam – līdz 130 miljoniem," atzīmēts rakstā spāņu avīzē La Vanguardia.
Krievija nelaiž NATO Arktikā
Lielākā daļa Arktikas teritorijā ir Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Pēdējos gados manāma ASV un citu NATO bloka valstu augoša interese par Krievijas Arktiku. Alianse uzskata, ka klimata sasilšanas rezultātā Krievijai esot jāatver Ziemeļu jūras ceļš brīvai kuģniecībai, arī bloka dalībvalstu kara kuģiem.
Komentējot alianses vēlmi gūt piekļuvi kontinentālās Krievijas ziemeļu robežam, KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apliecināja, ka tādu atļauju NATO nesaņems.
"Mūsu bruņotie spēki spēj pilnā mērā parūpēties par kuģniecības drošību Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, tātad nepieciešamības šajā jūras koridorā atrasties citu valstu kara kuģiem nav," viņš konstatēja, tiekoties ar ārvalstu militārajiem atašejiem 2020. gada decembrī.
26. martā Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu par to, kā pirmo reizi JKF vēsturē trīs Krievijas atomzemūdenes vienlaikus uzpeldēja Arktikas ledājos. Ledus segas biezums šajā rajonā sasniedza pusotru metru.
Viena no zemūdenēm palaida torpēdu. Tāpat divi iznīcinātāji MiG-31 veica degvielas uzpildi Arktikas gaisa telpā.