Tagad abos okeāna krastos zīlē, vai iespējams valstu vadītāju publisks dialogs, saruna aci pret aci. Kas sagaida abu valstu attiecības? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Sofja Meļņičuka.
Vēstnieks dodas mājup
Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs ieradies Maskavā konsultācijām. Tās ilgs, "cik nepieciešams", atzīmēja Krievijas ĀM. Resora pārstāve Marija Zaharova par nespēja atcerēties situāciju, kad pēdējo reizi Krievijas vēstnieks pirms pilnvaru beigām pametis Savienoto Valstu galvaspilsētu. Tiesa, diplomāts atgriezīsies Vašingtonā, tiklīdz apspriedīs visus nepieciešamos jautājumus dzimtenē.
Konsultācijas sākās jau pirmdien. Galvenais jautājums: kā nospraust ceļus, lai labotu "smagā stāvoklī nonākušos Krievijas un ASV sakarus, ko pēdējos gados Vašingtona, pēc būtības, novedusi strupceļā"?
"Sagaidāms liels darbs, - pats Antonovs paziņoja. – Vajag izanalizēt situāciju, kādā esam nonākuši. Krievija ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka esam ieinteresēti veidot attiecības tikpat lielā mērā, kā mūsu amerikāņu kolēģi. Tagad vienkārši vajag pieņemt lēmumu."
Laikā, kad Maskavā notiek divpusējo sakaru revīzija, Baidens pauda vēlmi personīgi aprunāties ar Krievijas kolēģi "vienā brīdī", un tikties personīgi, kad būs tam piemērots laiks.
Vienlaikus Baltais nams kārtējo reizi atgādina: jaunās administrācijas attiecības ar Krieviju būs pavisam citādas, nekā iepriekšējos četrus gadus. "Džo Baidens neplāno slēpt bažas par soļiem, ko mēs uzskatām par ļaunprātīgiem, vienalga, vai tā būtu iejaukšanās 2020. gada vēlēšanās vai saikne ar Alekseja Navaļnija saindēšanu, informācija par prēmijām par amerikāņu kareivjiem (Afganistānā) vai kiberuzbrukumi SolarWind", paziņoja preses sekretāre Džena Psaki. Vienlaikus Valsts departaments apgalvoja, ka ir gatavs sadarboties ar Maskavu jomās, kas atbilst amerikāņu interesēm.
Pa drošības ceļu
Sadarbības jomu skaits nav liels. Vienīgais Baidena steidzamais uzdevums bija pagarināt daudzcietušo Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem. Pārrunas ar Trampa komandu ritēja smagi, amerikāņi pieprasīja papildu noteikumus, piesaistīt sarunai Ķīnu, kas sīvi pretojas centieniem iesaistīt to KF un ASV dialogā.
Baidens, kā solīja, vispirms parakstīja rīkojumu par NEW START prolongāciju uz pieciem gadiem. Viņš norāda, ka tā būs bāze tālākām pārrunām.
Ziņa, protams, ir laba, tomēr grūtības būs tik un tā, uzskata Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. Pirmkārt, līgums pagarināts tikai uz pieciem gadiem un dokumenta tālāko likteni tomēr vajadzēs apspriest. Otrkārt, NEW START nebūt nav visaptveroša vienošanās. "Līgums regulē stratēģiskos uzbrukuma, ne aizsardzības ieročus, neregulē vidēja un maza darbības rādiusa sistēmas, kosmosu. Vārdu sakot, daudz kas paliek aiz kadra," paskaidroja eksperts.
Tagad cerība ir uz to, ka pārrunas turpināsies, tiklīdz ASV izveidos komandu. Jālemj, ko darīt ar bruņojuma kontroli. "Ko darīt ar stratēģiskajiem kodolspēkiem un tālāk pēc saraksta," precizēja Baklickis.
Maskava iesaka izstrādāt jaunu drošības vienādojumu, iekļaujot tajā visus uzbrukuma un aizsardzības kodolieročus un konvencionālo bruņojumu. Tam jāņem vērā gam militāri tehnisko, gan militāri politisko drošības aspektu evolūcija. Citiem vārdiem sakot, problēma jāizskata kompleksi, jāizprot, kādi faktori un ko ietekmē, un tas jāņem vērā, veidojot līdzsvaru.
"Piemēram, ja mēs ierobežojam stratēģiskos spēkus, nav pieļaujams tos apdraudēt un audzēt pretraķešu aizsardzības sistēmas, - turpināja eksperts. – Tikai tad, kad panāksim sapratni, ir jēga apspriest konkrētus sižetus. Pagaidām nav skaidrs, kā tieši. Iespējams, tā būs virkne atsevišķu līgumu par PRA, vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, par kosmosu. Tas viss ir savstarpēji saistīts, lai iznāktu kompleksa drošības sistēma."
Ārpus bruņojuma jomas
Ir arī citas sadarbības jomas: kosmoss, klimata pārmaiņas, ietekme Tuvajos Austrumos, Arktikā, infekcijas slimības. Tomēr pērnais gads parādīja: vispasaules pandēmija neveicina kontaktu paplašināšanu.
Vienlaikus sarosījusies Vašingtonas sankciju politika attiecībās ar Kremli – kā jau bija sagaidāms. Arī ērts iegansts ir – Valsts departaments asi kritizēja Krievijas tiesas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā – viņuprāt tas ir tiesību pārkāpums un "politiskā plurālisma apspiešana".
Ierobežojumi nebija ilgi jāgaida. Marta sākumā ASV iekļāva melnajā sarakstā 14 organizācijas Navaļnija lietas dēļ. Pēc Baltā nama pārliecības, tās visas iesaistītas "bioloģisko un ķīmisko ieroču elementu ražošanas dažādos aspektos". Sankcijas vērstas arī pret septiņiem Krievijas ierēdņiem.
Vašingtona, iespējams, vēlas paplašināt attiecības, tikai ļoti izvēlīgi, uzskata Krievijas starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. Tūlīt pēc Džo Baidena inaugurācijas, NEW START apspriešanas fonā vēl bija cerība uz intensīvām konsultācijām un kustību uz priekšu. Tomēr, pēc eksperta domām, tagad jau ir skaidrs: jaunā administrācija neplāno sakārtot dialogu ar Maskavu. Ar Baidena izteikumu un vēstnieka izsaukšanu saistītais skandāls ir vien nopietnu problēmu sekas.
"Man šķiet, šeit primārais ir tas, ka ASV administrācija nejūt vajadzību nopietni kontaktēties ar Maskavu, - uzskata Kortunovs. – Ar Ķīnu tikās (19. martā notika tikšanās augstā līmenī Aļaskā – red.),un pārrunas, lai arī nesekmīgas, notika. Tas liecina par vēlmi sadarboties. Krievijas virzienā tādas nav."
Vienlaikus speciālisti uzskata, ka Baidena vārdi drīzāk bija domāti iekšējai auditorijai. Iespējams, tā patiešām ir, sprieda eksperts. ASV valda viedoklis, ka Putins plāno pārbaudīt Baidenu. Sak, viņš ir miermīlīgs, tiecas pēc kompromisiem, piedevām vēl sirmgalvis, tāpēc Krievijas prezidents izvēlēsies eskalācijas stratēģiju un pakļaus kolēģi pārbaudījumiem. "Ja tā ir, un ASV līderim arī tā šķiet, tad viņa tīši stingrie un nekaunīgie izteikumi izskanēja, lai nodemonstrētu, ka tāds gājiens ar viņu neies cauri," paskaidroja Kortunovs.
Galu galā pats aktuālākais jautājums – bruņojuma kontrole – uz kādu laiku ir atlikts malā. Pie tā nāksies atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, un Baltajam namam ir laiks, lai parādītu Krievijai, kā dialogs notiks turpmāk. Nav domājams, ka pašreizējais skandāls izprovocēs krasu attiecību pasliktināšanos. Tas drīzāk liecina, kādā stāvoklī nonākuši divpusējie sakari.