Tirgus dalībnieki ir noraizējušies par to, ka pasaules ekonomikas atjaunošanās tempi kritīsies līdz ar naftas produktu, it īpaši benzīna pieprasījumu. Par to, kā tas ietekmēs Krievijas ekonomiku, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.
Pēc pieauguma – lejupslīde. Un otrādi
Naftas šūpoles iešūpojas. Ogļūdeņražu tirgus ir pārkarsis: pieaugumu nomainījis kritums. Mēneša sākumā Brent maksāja vairāk nekā 70 dolārus – gluži kā 2020. gada janvārī, pirms pandēmijas.
Tomēr marta vidu kritās līdz 62. Savukārt WTI, kas sasniedza 2018. gada maksimumu, kritās līdz 59.
Lieta tāda, ka vakcinācija Eiropā nenorit kā plānots. Daudzas valstis, arī Vācija, Francija un Itālija apturējušas AstraZeneca preparāta lietošanu blakus parādību dēļ.
Tas var nobremzē pasaules ekonomikas, tātad – arī degvielas pieprasījuma atjaunošanos. Tāpēc cenas krītas.
Tiesa, situācija tirgū ir visnotaļ labvēlīga, uzskata Krievijas Ekonomikas universitātes Rūpniecības ekonomikas katedras docents Oļegs Kaļenovs. "Optimismu rada pieredze, kas uzkrāta cīņā ar koronavīrusu. Turklāt aug ražošanas apjomi, transports atgriežas pie ierastā darba režīma," viņš atzīmēja.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) pirmo reizi pusgada laikā palielinājusi prognozes naftas jomā. Analītiķi uzskata, ka pieprasījums pasaulē sasniegs 96,5 miljonus barelu diennaktī (2020. gada rezultāts – 91 miljons). Pirmajā ceturksnī patēriņa pieaugumu veicināja anomālais sals Eiropā, Āzijas ziemeļos un ASV. Rezultātā no amerikāņu piegādēm uz laiku izkrita gandrīz 3,5 miljoni barelu dienā.
Taču OPEC+ nolēma nesasteigt ieguves palielināšanu aprīlī. Izņēmums ir tikai Krievija un Kazahstāna, kam ļauts palielināt ieguvi par 130 tūkstošiem un 20 tūkstošiem barelu dienā. KF vicepremjers Aleksandrs Novaks konstatēja, ka Krievijai tas ir svarīgi, jo valstī sācies sezonālais pieprasījums. Runa pārsvarā ir par iekšējo tirgu.
Papildu degvielas apjomu eksports nav plānots, to novirzīs vienīgi pašmāju patērētājiem, lai apturētu benzīna cenu pieaugumu.
Kopējiem spēkiem pacelt cenas
Saūda Arābija saglabā savus brīvprātīgos ierobežojumus – miljonu barelu dienā. Zaudējumus kompensēs "īstajā brīdī", atbilstoši situācijai tirgū, paskaidroja karalistes enerģētikas ministrs Abdulazizs ben Salmans.
Starp citu, šogad OPEC+ ir izcili disciplinēta. "Janvāri ierobežoja ieguvi par 7,4 miljoniem barelu dienā. To izpildīja par 103%. Februārī – par 112%, saskaņā ar SEA datiem. Nav nekāds brīnums, ka cenas pieauga," konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents Maksims Čerņajevs.
Atjaunojas arī degvielas pieprasījums Ķīnā, Indijā, kā arī Eiropā, kur rūpnieciskās aktivitātes rādītāji marta sākumā sasniedza 2018. gada līmeni. Savu artavu iegulda arī gaidāmās amerikāņu investīcijas ekonomikā – gandrīz divi triljoni dolāru. Patērētāji sāks tērēt vairāk, augs preču transportēšanai vajadzīgā benzīna pieprasījums.
Turklāt SEA cer uz vērienīgu un sekmīgu vakcināciju, kas solīs saslimšanas sarukumu un karantīnas pasākumu vājināšanu. Rezultātā eksperti cer, ka 2020. gadā sabrukušais naftas pieprasījums pieaugs par 60%. Tikai pie pirmskrīzes rādītājiem izdosies atgriezties vien pēc diviem gadiem, uzskata SEA.
Tāpēc aģentūras analītiķi netic kārtējam cenu superciklam – tirgus diezin vai demonstrēs krasu un stabilu pieaugumu.
Lāča pakalpojums
Naftas daudzums glabātavās visā pasaulē vēl aizvien ir pietiekams. Vēl vairāk, daži eksportētāji plāno palielināt piegādes. Piemēram, tirgū atgriezusies Lībija. Valstī no jauna darbu atsākuši pilsoņu kara laikā bojātie infrastrukturas objekti. Turklāt Lībija ir atbrīvota no OPEC+ darījuma. Kopš oktobra valsts iegūst vairāk nekā miljonu barelu naftas diennaktī. Tuvākajos mēnešos tiks sākta naftas atradņu izstrāde valsts centrālajā daļā un rietumos. Reanimēs vairākus 2015. gadā slēgtus objektus. Tas satrauc tirgus dalībniekus. OPEC ir nobažījusies par iespējamu pārdaudzuma krīzi.
Turklāt cenas var ietekmēt arī slānekļa industrijas atjaunošanās ASV.
Tomēr apstākļos, kad pieaugumu nomaina lejupslīde, cenas gūst izredzes uz ilgu laiku iekļauties augstākā koridorā. Pēc kāpuma līdz 75 dolāriem un krituma cenas nostiprināsies 63-68 dolāru diapazonā, iespējams, uz neilgu laiku nolaižoties līdz 60. Vēl nesen ieguvējvalstis par to varēja tikai sapņot. Arī Krievija.
Tomēr cenas pat zem 60 dolāriem Krievijas ekonomikai nav bīstamas. "Ļoti augstas cenas pozitīvi ietekmē budžetu un naftas nozares darbinieku ienākumus, kuri līdz ar to atbalstīs citu pašmāju ražotāju peļņu. No otras puses, naftas ieguves un pārstrādes superrentabilitāte var mazināt lielo rūpnieku vēlmi investēt kapitālu jebkādos ar izejvielu ieguvi nesaistītos projektos, ieskaitot IT un augstās tehnoloģijas," paskaidroja informatīvi analītiskā centra "TeleTrade" vadošais ekonomists Pjotrs Puškarovs.
Ja naftas kompānijas netiks bremzētas ar nodokļiem, dārgas izejvielas spēj sniegt lāča pakalpojumu – palēnināt ekonomikas diversifikāciju.
2021. gada budžetā iekļautā Urals naftas cena ir 43,3 dolāri. "Ja būs mazāk, budžets cietīs zaudējumus. Optimālais diapazons veido 43,3-80, lai saglabātu budžeta aizpildījumu un neizprovocētu OPEC+ neiekļāutās valstis palielināt ieguvi," stāsta Maksims Čerņajevs. Vienlaikus Krievijas eksportētā nafta jau divas nedēļas no vietas Eiropā tiek stabili pārdota par vairāk nekā 65 dolāriem. Iepriekš tāda situācija bija vērojama 2020. gada janvārī.