RĪGA, 13. marts – Sputnik. Pēc 20 gadus ilgiem pētījumiem ASV nākusi klajā amerikāņu žurnālistes Silvijas Fotijas grāmata "Nacista mazmeita: kā es uzzināju, ka mans vectēvs bijis kara noziedznieks" (The Nazi's Granddaughter: How I Discovered My Grandfather was a War Criminal), stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RT.
Grāmatā stāstīts par žurnālistes vectētiņu Jonasu Noreiku, nacistu kolaboracionistu. Lietuvā viņu uzskata par "nacionālo varoni", lai arī viņš ir viens no Lietuvas ebreju kopienas iznīcināšanas līdzdalībniekiem.
Fotija savos pētījumos konstatēja, ka valdība oficiāli slēpj viņas vectēva lomu Holokaustā.
Intervijā Izraēlas medijiem žurnāliste norādīja: lai arī bija ļoti sāpīgi apzināties, kāda ir viņas vectēva loma Holokaustā, tikpat sāpīgs bija atklājums, ka Lietuvas valdība noliedz viņa dalību Holokaustā.
Piemēram, Vilņā ir Noreikam veltīta piemiņas plāksne. Viņa vārds atrodams uz sienas "nacionālo varoņu" piemiņai Okupācijas un brīvības cīņu muzejā. Viņa dzimtajā ciemā Noreikam veltīts piemineklis un viņa vārdā nosaukta skola. Pie tam valdība pēc nāves apbalvojusi Noreiku ar augstāko prezidenta apbalvojumu – Vīta Krusta ordeni.
"Vectēvs manās acīs paliks briesmonis. Tie, kas vēro, ir viņa upuru ģimenes. Es zinu, ka piedot ir neiespējami. Tikai noslepkavotie var piedot, bet ne jau tāpēc viņi ir šeit. Tātad es jums no visas sirds lūdzu piedošanu. Es nožēloju sava vectēva grēkus un nožēloju to, ko turpina darīt Lietuvas valdība," Fotijas teikto citēja RT.
Kas ir Jonass Noreika
Lietuvā Noreiku uzskata par "nacionālo varoni". Patiesībā viņš ir nacistu kolaboracionists un ebreju kopienas iznīcināšanas līdzzinātājs, kas sākās valstī pēc Otrā pasaules kara sākuma.
Zināms, ka no 1941. gada Noreika bija Šauļu pagasta vecākais, nacionālistiskās organizācijas "Lietuvas aktīvistu fronte" biedrs. Pēc viņa pavēles reģionā dzīvojošos ebrejus pārvietoja uz geto, īpašumu atņēma. Vēlāk geto tika noslepkavoti tūkstošiem cilvēku.
Dažus gadus vēlāk Noreika pievienojās "meža brāļiem" – nacionālistiski noskaņotām bruņotām vienībām. Daudzi lietuviešu "partizāni" nostājās fašistu pusē un palīdzēja slepkavot padomju partijas darbiniekus, ebreju kopienu un civiliedzīvotājus Lietuvā.
2018. gada vasarā lietuviešu izcelsmes amerikānis Grants Artūrs Gočins, kura tuvinieki, ebreji, tika nogalināti Lietuvā kara gados, iesniedza prasību tiesā ar lūgumu anulēt Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centra lēmumu par to, ka Noreika esot "neatkarības cīnītājs", nevis nacistu noziedznieks. Tomēr centrs noraidīja ciņa lūgumu un pat nepubliskoja prasītāja iesniegtos dokumentus.
Fotija sastādīja petīciju ar aicinājumu anulēt visus apbalvojumus, ar ko viņas vectēvu apbalvojusi Lietuvas valdība, taču valsts amatpersonas uz to pat nereaģēja.