RĪGA, 12. marts – Sputnik. Baumas par Krievijas jaunāko satelītu bruņojumu dāvājušas ieganstu Pentagonam attaisnot savus plānus par tuvākā kosmosa tālāko militarizāciju, vēsta Sputnik Meedia.
"Bīstamā" matryoshka
Par "matrjošku" ASV Kosmisko spēku komandieris ģenerālmajors Džons Reimonds nosauca vienu no Krievijas satelītiem inervijā izdevumam The New York Times. Viņaprāt, aparāts izstrādāts ar mērķi "likvidēt amerikāņu satelītus Zemes tuvajā orbītā".
"Draudi, ko mēs tagad novērojam, ir ļoti nopietni. Gan Ķīnai, gan Krievijai ir liels skaits dažāda jaudas līmeņa lāzera sistēmas. Iznīcināšanai vai sabojāšanai no Zemes, vai ar mērķi kaitēt mūsu iespējām izmantot satelītus. Abām valstīm ir iespējas, kas rada bažas," pastāstīja Reimonds.
Amerikāņu militārpersonas jau iepriekš vairākkārt norādījušas, ka Krievijas rīcībā ir raķetes, paredzētas satelītu likvidācijai. Pie tam pašas ASV jau sen sekmīgi izmanto tāda veida raķetes. Piemēram, izmēģinājumos 1985. gadā ar pretsatelītu raķetes ASM-135 ASAT palīdzību, kas palaista no iznīcinātāja F-15, 555 km augstumā tika notriekts amerikāņu zinātniskais satelīts Solwind. 2008. gadā 247 kilometru augstumā ar kuģa pretraķešu lādiņu SM-3 tika likvidēts militārais satelīts USA-193.
Krievijas orbitālais satelītu grupējums ir otrais lielākais pasaulē. Pats lielākais orbitālais grupējums ir ASV rīcībā, trešo vietu ieņem Ķīna.
Kas vēl var notriekt satelītus kosmosā
Saskaņā ar RIA Novosti rīcībā esošajām ziņām, 80. gados PSRS kaujas dežūrā bija kosmiskās aizsardzības sistēma "Satelītu iznīcinātājs", kas ietvēra nesējraķeti "Ciklon 2" ar kosmisko pārtvērējaparātu, kas tiek izvests Zemes orbītā no Baikonura kosmodroma.
2007. gadā Ķīna ar pretsatelītu raķeti, ko palaida no Sičana kosmodroma, notrieca savu meteoroloģisko kosmisko aparātu Fengyun-1C 865 kilometru augstumā. Rezultātā orbītā radās mākonis, ko rada vairāk nekā divi tūkstoši atlūzu, - tā dēļ visu valstu kosmiskie aparāti tagad ir spiesti manevrēt, lai izvairītos no tā.
2019. gada martā Indija ar pretraķešu lādiņu notriesa savu Zemes tālvadības zondēšanas militāro satelītu Microsat-R aptuveni 270 kilometrus augstā orbītā.
Kāpēc vajadzīgi stāsti par matrjoškām kosmosā
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova jau norādīja, ka ar stāstiem par "Krievijas draudiem kosmosā" ASV pūlas attaisnot savus plānus dislocēt bruņojumu Zemes tuvējā kosmosa telpā.
Iepriekš stāstījām, kā Lielbritānijas Kosmiskie spēki organizējuši treniņu misijas – simulēja iznīcinātāju Eurofighter Typhoon uzbrukumus Krievijas un Ķīnas satelītiem. Reālā kaujā 18 kilometru augstumā britu pilotiem ir jāpalaiž speciālas pretsatelītu raķetes pret ienaidnieka kosmiskajiem aparātiem un jāatgriežas bāzē.
1967. gada līgums par valstu darbības principiem kosmiskās telpas pētīšanai un lietošanai, ieskaitot Mēnesi un citus debesu ķermeņus, aizliedz izvest kosmosā masu iznīcības līdzekļus, taču neaizliedz dislocēt orbītā cita veida bruņojumu.
2004. gadā Krievija vienpusēji brīvprātīgi uzņēmās saistības neizvietot ieročus kosmosā pirmajai. 2008. gadā Atbruņošanās konferencē Ženēvā tika iesniegts Krievijas un Ķīnas līguma projekts, kas aizliedz jebkāda bruņojuma dislokāciju kosmosā vai draudus pielietot spēku pret kosmiskajiem objektiem.