RĪGA, 1. marts — Sputnik. Attālinātās mācības un darbs Covd-19 pandēmijas dēļ ir radījuši haosu datoru tirgū visā pasaulē, stāsta Lsm.lv.
Ziņas par to, ka portatīvo datoru ražotāji netiek galā ar augoši globālo pieprasījumu, parādījās jau pandēmijas pirmā viļņa laikā. Situācija vēl saasinajās rudenī.
Decembrī, 9 mēnešus pēc pandēmijas sākuma, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) paziņoja, ka aptaujātajās skolās 18% skolēnu nebija adekvātas datortehnikas tālmācībām. Kopš tā laika Izglītības ministrija nopirkusi un nodevusi skolām 6,2 tūkstošus datoru.
Domājams, tehnikas deficīta problēma ir mazliet mazinājusies, taču nav pazudusi, uzskata LPS padomniece Ināra Dumdure – maznodrošinātās ģimenes un nelielas skolas laukos joprojām cieš.
Cita starpā situāciju padara smagāku arī fakts, ka tagad tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums – nopirkt pat simtu klēpjdatoru, nerunājot jau pat tūkstoti. Piegādes nākas gaidīt 3-4 mēnešus. Pašreizējo pieprasījumu varētu vēl palielināt valdības nesenais lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu ģimenē, tomēr, atzīst piegādātāji, par tehniku pārmaksāt nākas jau tagad.
Pieprasījums un piedāvājums
Kompānija "Elko" — lielākais sadzīves un datortehnikas izplatītājs Latvijā, strādā ES tirgos, kā arī Krievijā un NVS valstīs. Pēdējo 10 mēnešu laikā tās apgrozījums pieaudzis par 30%.
Skolēni tālmācībās un darbinieki, kuri strādā attālināti, nozīmē datoru pieprasījuma pieaugumu. Ražotāji nespēj izgatavot tik lielu apjomu un ceļ cenas – tā ir globāla tendence, atzina "Elko Grupa" tirdzniecības ofisa Baltijā un Polijā direktors.
Parasti, rodoties tirgū deficītam, cenas paceļas pie līdzsvara līmeņa, kad pieprasījums pielīdzināsies piedāvājumam. Taču pašlaik tas nedarbojas – cenas aug, bet deficīts nepazūd.
Novembrī un decembrī visā pasaulē sākās kārtējā izolācija, daudzi bija spiesti atkal strādāt vai mācīties no mājām. Portatīvo datoru pieprasījums atkal pieauga. Vairumtirgotāju noliktavas bija izpārdotas, pastāstīja Imants Mūrnieks, datoru tirdzniecības uzņēmuma "Dateks Grupa" valdes loceklis. Viņš atklāja, ka uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis apmēram par 30%.
Aprīlī datortehniku Latvijā ļoti aktīvi pirka uzņēmumi, kuri sūtīja darbniekus strādāt mājās. Rudenī, kad skolas atsāka tālmācības, pēc datoriem devās jaunāko klašu skolenu vecāki.
Mūrnieks pastāstīja, ka pirms pandēmijas 1.-2. klašu skolēniem bieži vien nebija pašiem sava atsevišķa datora. Tagad viņiem vajadzīga sava tehnika.
CSP dati liecina, ka pagājušajā mācību gadā 1.-2. klasēs mācījās aptuveni 40 tūkstoši bērnu, 3.-4. klasēs – aptuvleni tikpat.
Lētie klēpjdatori vienkārši pazuda
"Elko Grupa" pārstāvis atzina, ka tehnikas piegādēs pastāvīgi rodas traucējumi.
Viņš pastāstīja, ka uzņēmums nebaidās iepirkt visu, ko ražotājs ir gatavs dot – tik un tā nepietiek. Noliktavas patlaban ir aizpildītas aptuveni par 70% - tas esot ļoti maz. Ņemot vērā augošo pārdošanas apjomu, firmai vajadzētu glabāt noliktavās 140% no pašreizējās normas. Gavrilovs konstatēja, ka pašreizējā situācija nekad nav pieredzēta: populārākie klēpjdatori noliktavā vispār nav pieejami: lētais segments – klēpjdatori par 350 eiro – vienkārši pazudis.
Viņš uzskata, ka iemesls meklējams ražotāju stratēģijā – lētais klēpjdators no dārgā atšķiras ar procesoru, cieto disku un atmiņas apjomu, "kārba", pēc būtības, ir tā pati. Ražotājs izvēlas izmantot dārgākas komponentes, jo arī dārgāku datoru tik un tā nopirks. Gavrilovs norādīja, ka daudzi vairs nekonkurē nozarēs, kas nes zaudējumus, zemo cenu segmentos un pelna lielu naudu.
Atsevišķos segmentos deficīts nopietni ietekmē cenu, turpināja Elko pārstāvis: "Klēpjdatora pircējam tipiska situācija: grib nopirkt vidēju datoru, neatrod, galu galā nopērk dārgāku. Es pats pirku bērnam klēpjdatoru, domāju, ka viņam pietiks ar tehniku par 350 eiro. galu galā pameklēju un sapratu, ka pieejams "nouts" tagad maksā 600 eiro: jā, tas ir labāks, bet arī dārgāks. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs novērojam spēcīgu pārdošanas apjomu pieeaugumu naudas izteiksmē."
Pērn "Elko" pārdošanas apjomi Baltijā "klēpjdatoru" kategorijā pieauga par 55%, bet 2021. gada pusotra mēneša laikā – par 149%, pastāstīja Gavrilovs.
Tam, ka lēto klēpjdatoru segments vienkārši pazudis, piekrīt arī datortehnikas tirdzniecības uzņēmuma "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs (2019. gadā kompānijas apgrozījums bija 24,3 milj. eiro, 2020. gadā – jau 29,4 milj.):
"Cita starpā tas saistīts arī ar čipu deficītu pasaulē. Ja klēpjdatoru ražotājs saņēmis 50 tūkstošus čipu, viņš to, drīzāk, izmantos dārgāku modeļu komplektācijai," paskaidroja Šulcs.
Piedāvājumu ietekmē arī citu komponentu trūkums.
"Piemēram, rūpnīcas, kas ražo pašus izplatītākos ekrānus portatīvajiem datoriem, ar 14-15 collu diagonāli, ir noslogotas maksimāli, taču nespēs nodrošināt krasi pieaugušo pieprasījumu. Galu galā klēpjdatoru ražotāji, tie paši Dell un Lenovo, monitoru deficīta dēļ pārsvarā tos izmanto dārgāku modeļu komplektēšanai. Bet lētos modeļus, teiksim, par 300, 400, 500 eiro daudzi tagad vispār neražo. Epizodiski parādās nelielas partijas, no kaut kādām noliktavu rezervēm, piemēram, 10 gabali par 500 eiro. Tos izpērk burtiski dažu stundu laikā," pastāstīja Mūrnieks.
Viņš piezīmēja, ka vienkāršākā modeļa portatīvais dators, kas vajadzīgs skolēnam, lai varētu ieslēgt Zoom, ieiet e-klase, izmantot mācību procesam vajadzīgās programmas, tagad maksā no 520-530 eiro.
Pie visa vainīgs bitkoins
Augušas cenas arī daudzām stacionāro datoru rezerves daļām.
"Ja vēlaties nopirkt videokarti, it īpaši pašu vienkāršāko, - nāksies pārmaksāt divkārt, varbūt pat trīskārt. Domāju, visi ražotāji ir samazinājuši pašu lētāko videokaršu apjomus un tagad tirgo vidējo vai augstāko segmentu," paskaidroja Gavrilovs.
Viena no iespējām pavadīt laiki izolācijā bija datorspēles, kas prasa spēcīgu videokarti, tomēr iemesls meklējams ne tikai šeit. Februāra sākumā uzņēmēja Ilona Maska kontrolētā kompānija "Tesla" ziņoja par investīcijām bitkoinos 1,5 miljarda dolāru apmērā, un pēc tam kriptovalūtas cena strauji pieauga.
"Pateicoties Ilonam Maskam un citiem spēlētājiem bitkoina cena februārī pārsniedza 50 tūkstošus dolāru. Rezultāts – aug spēcīgu datoru un videokaršu pieprasījums, lai nodarbotos ar mainingu, - stāsta "Elko" pārstāvis Gavrilovs. – Tur cenas pieaugušas par 100-200%, un tik un tā tie tikpat kā nav nopērkami. Piemēram, agrāk mēs katru mēnesi pirkām Baltijai simtiem spēcīgu un ļoti dārgu – par 1-2 tūkstošiem eiro – videokaršu spēļu datoriem, bet tagad uz visu Baltiju izdodas nopirkt ne vairāk kā desmit mēnesī. To vienkārši nav."
Pie tam, viņš uzsvēra, Baltija lielo ražotāju acīs ir perifērija, vispirms preces saņem lielākie partneri.
"Izpirktas gandrīz visas videokartes, kas tiek izmantotas datoros spēlēm. Pat spēcīgo datoru kategorija patlaban ir ierobežoti pieejama," apstiprināja arī "Capital" pārstāvis Ivars Šulcs.
Kā nomierināt sirsniņu
Datortehnikas pārdevēji ir spiesti domāt arī par nākotni – kas notiks ar cenām, ja pandēmiju izdosies pārvarēt?
"Pagaidām nekas neliecina, ka vasarā kovids beigsies. Tātad, kad atkal sāksies skolas sezona, atkal sāksies iepirkumi, pēc tam nāks Jaunais gads, tradicionāli lieli apjomi," ir pārliecināts Gavrilovs.
"Tagad nav tā, kā agrāk, kad pasūtījām datorus tūkstošiem, - stāsta Ivars Šulcs. – Mēs esam piesardzīgi, gadu uz priekšu tagad noteikti nepasūtām. Piemēram, tagad pasūtām klēpjdatorus, tos ražo, un procesā mēs redzam, ka mūsu klienti Latvijā šo tehniku jau apmaksājuši avansā. Tad pasūtām ražotājam nākamo partiju."
"Mēs cenšamies strādāt tā, lai mums butu visas nepieciešamās preces 3-4 nedēļām uz priekšu, neceidojam rezerves pārāk attālai nākotnei. Normālos laikos pasūtījumu plānošanas periods bija 3-6 mēneši. Bet tagad ir ļoti grūti prognozēt, kāda būs situācija pat pavasarī. Ja atcels daļu kovida ierobežojumu un cilvēki sāks aktīvi tērēt naudu citām vajadzībām vai atpūtai, interese par datoriem var atkāpties otrā plānā. Var pienākt brīdis, kad tie, kam būs lieki krājumi noliktavās, sāks samazināt cenas, lai tos izpārdotu, un galu galā tā rīkosies visi. Tirgotājiem tas nozīmēs zaudējumus, skaidroja "Dateks" pārstāvis.
Stāvokli ar rezerves daļām apgrūtina arī tas, ka kriptovalūtu kurss nav paredzams, atgādināja Mūrnieks: "Ja nekritīsies maininga pieprasījums, videokaršu cenas turēsies. Un, gluži pretēji, ja kriptovalūtu cenas būtiski kritīsies, videokartes mainingam vairs nepirks. Tad, gluži pretēji, tirgū varētu atgriezties liels skaits lietotu videokaršu, tās mēģinās pārdot geimeriem ar atlaidēm. Tad tirgotāji, kuri turēja videokartes noliktavās, izrādīsies zaudētājos."