2. martā Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu sanāksmē uzņēmumā "Aviastar SP" Uļjanovskā ierosināja atsākt lidmašīnas An-124 "Ruslan" ražošanu. Līdz 2004. gadam Uļjanovskas aviorūpnīcā tapa 36 no 56 šī tipa mašīnam, 2020. gadā šeit saremontēja sešas lidmašīnas An-124, un uzņēmuma tehnoloģiskais līmenis ļauj īsā laikā organizēt "Ruslanu" ražošanu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Uļjanovskas speciālistu ierosinājums nav vienkāršs, jo iepriekš tādas iniciatīvas ilgus gadus izskanēja tikai no Aizsardzības ministrijas puses. Tomēr kaut kas projektam pastāvīgi traucēja. Piemēram, 2006. gadā lēmumu par "Ruslanu" sērijveida ražošanas atsākšanu Uļjanovskā sadarbībā ar Ukrainas uzņēmumiem nācās atcelt, jo 8 gadu laikā Ukraina nevienu dzinēju nepiegādāja. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija uzskatīja, ka An-124 ražošana nav īpaši vajadzīga, jo pašreizējā avioparka remonts ļautu ekspluatēt "Ruslanus" līdz 2040. gadu beigām (darbspējas resurss – 50 000 stundu, 10 000 izlidojumu, jeb 45 gadi). No otras puses, RTM pieļāva, ka pēc 2020. gada, iespējams, sāksies An-124 līdzīgu Krievijas supersmago transporta lidmašīnu ražošana. Iespējams, tagad paveras jaunas perspektīvas "Ruslanam" un Krievijas kara transporta aviācijai (KTA).
Pēdējo gadu spriedzes pilnie notikumi Sīrijā, Kalnu Karabahā un citos karstajos punktos uz Zemes apliecināja smagās KTA komponentes nozīmi operatīvai bruņoto spēku, bruņojuma un materiālo līdzekļu pārvietošanai. Atgādināšu: kara transporta "Ruslans" spēj ar 850 km/h ātrumu pārvietot 120 tonnas smagu kravu līdz 4800 km attālumā (samazinot kravu līdz 80 tonnām, maksimālais lidojuma attālums pieaug līdz 7500 km). Amerikāņu analogs Lockheed C-5 Galaxy būtiski piekāpjas nestspējas ziņā. Taču Krievijas AM ekspluatē tikai apmēram desmit An-124. Jaunie izaicinājumi un draudi prasa KTA kvantitatīvu un kvalitatīvu pieaugumu.
Pirmo reizi vēsturē
Sīrijā joprojām saglabājas sarežģīta militāri politiskā situācija. Tā var prasīt operatīvu spēku papildināšanu, tāpēc Sīrijā plešas plašumā Krievijas GKS operatīvo aerodromu tīkls. Amerikāņu izdevums The Drive vēsta, ka pacelšanās un nolaišanās josla Hmeimimā palielināta līdz 3,2 km, tāpēc aerodroms var uzņemt "smagi piekrautas" smagās kara transporta lidmašīnas An-124 "Ruslan".
Iepriekš KTA (ieskaitot lidmašīnas An-124) operatīvi pārvietoja no Krievijas uz Armēniju 1960 karavīrus no miernešu kontingenta sastāva Kalnu Karabahā līdz ar bruņojumu un tehniku (90 bruņutransportieri, 380 auto un speciālās tehnikas vienības). Tamlīdzīgas KTA operācijas ir iepriekš jāizstrādā, vajadzīgas rezerves lidmašīnas, ekipāžas, maršruti un aerodromi.
Janvāra vidū Brjanskas apgabalā notika (pirmo reizi Krievijas vēsturē) Seščinas un Tveras aviācijas pulku ekipāžu kopīgie mācību un treniņu lidojumi, kuros vienlaikus piedalījās sešas stratēģiskās kara transporta lidmašīnas An-124-100 "Ruslan". Lidojumu mērķis – ekipāžu iemaņu pilnveidošana, vienlaikus transportējot lielā attālumā militāro vienību personālsastāvu ar bruņojumu un kara tehniku. Saskaņā ar Krievijas AM datiem, seši "Ruslani" var uzņemt vairāk nekā 3 tūkstošus karavīru vai līdz 48 vienības bruņutehnikas.
Pēkšņa militārā konflikta situācijā visā Krievijas teritorijā dislocētajiem spēkiem ir jāstrādā kā vienotam organismam, jāreaģē uz jebkādām situācijas izmaiņām. Šim nolūkam var būt nepieciešami desmitiem, pat simtiem KTA lidmašīnu, un tuvākajā laikā Uļjanovskas aviorūpnīcā darba noteikti būs papilnam.
Otrā dzīve
Lidmašīna An-124-100 "Ruslan" spēj pacelt gaisā vairāk nekā 120 tonnas kravas (880 ekipēti karavīri vai četri helikopteri Mi-8, vai 18 metrus gara raķete, vai 18 vieglās automašīnas). Vēl 20 tādas lidmašīnas ekspluatē citas struktūras (Valsts aviokompānija "224. ljotnij otrjad", kompānija "Volga-Dņepr"). Salīdzinājumam: Ukrainas "Avialiniji Antonova" ir tikai 7 mašīnas.
Neapšaubāmi, An-124 tipa smago mašīnu skaits Krievijā pieaugs. Domājams, digitālā modernizācija, Krievijas jaunie dzinēji NK-32 vai PD-14, būtiskas izmaiņās avionikā un šasijas konstrukcijā dāvā iespēju laist klajā smago kara transporta lidmašīnu ar citu nosaukumu. Piemēram, NATO An-124 jau sen dēvē par "Kondoru". Nav nekādu nepārvaramu šķēršļu smago kara transporta lidmašīnu ražošanas atsākšanai rūpnīcā Uļjanovskā.
Ukrainas valsts uzņēmums "ANTONOV" uzskata, ka tamlīdzīga ražošana nav iespējama bez viņu atbalsta, taču Krievijas RTM informēja, ka "ANTONOV" kā lidmašīnas An-124 sertifikāta turētājs nepilda savas saistības – neuztur darba gatavībā mašīnas Krievijā, tāpēc neizbēgami tiek izmantota Krievijas rūpniecība. Uļjanovskas uzņēmums "Aviastar SP" jau vairākus gadus pilda "Ruslanu" servisa apkalpošanu un modernizāciju līdz An-124-100 (KTA variants) un An-124-100-150 (maksimālā slodze – 150 tonnas). Mēģinājumi "privatizēt" padomju konstruktoru darbu ir velti, un Ukrainas izteikumi par An-124 "ukraiņu izcelsmi" nav nekādas kritikas vērti.
Lidmašīna An-124 tapusi Padomju Savienībā, Voroņežas, Uļjanovskas un Kijevas aviācijas uzņēmumu sadarbībā. Padomju armija to saņēma 1991. gadā. Sākotnēji paredzēta starpkontinentālo ballistisko raķešu mobilo starta iekārtu pārvietošanai pa gaisu. Neatkarīgās Ukrainas rīcībā tādu raķešu nav. Uļjanovska laida klajā 36 no 56 "Ruslaniem", un ne velti sarakstā no četriem Ukrainas firmas ANTONOV produkcijas nosaukumiem An-124 šobrīd nav atrodams. Ukrainas aviobūves stāvoklis tagad ir tāds, ka par spārnoto gigantu ražošanu atliek tikai sapņot. Tehnoloģiskā degradācija ir uzticams visu pēcpadomju telpas valstu "partneris", kas vienpusējā kārtībā sarauj tradicionālos sakarus ar Krieviju. Starp citu, visā pasaulē pazīstamais padomju aviokonstruktors Oļegs Antonovs, ir dzimis Maskavas guberņā, mācījies Saratovā un Ļeņingradā, konstruktora darbu sācis Maskavā. No 1946. gada vadīja Sibīrijas aviācijas zinātniski pētniecisko institūtu, kurš 1952. gadā pārcēlās uz Kijevu.