Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.
Sputnik

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Putins un Merkele nosodīja izteikumus par Minskas protokolu pārskatīšanu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.