Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.
Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.
Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.
Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.
Krievija var ierosināt krimināllietu
Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.
Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.
Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.
Meklē "traktoristu"
Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.
Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.
Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.