Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.
Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.
Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.
Kadri ir izšķirošs faktors
Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.
Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).
Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".
Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.
Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?
Sinerģijas koncepcija
Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.
Zināms, ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).
Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).
Tomēr Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.
Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.
Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".
Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."
Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.