RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltijas valstu dialoga sakārtošanas perspektīvas nav saskatāmas, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietekme ES nav tik liela, lai tās varētu panākt attiecību pilnīgu saraušanu ar austrumu kaimiņu, intervijā Baltnews konstatēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Vladislavs Vorotņikovs.
Politologs uzskata, ka Eiropas Savienība uzklausa Baltijas valstu viedokli par attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā zemo ekspertīzes līmeni šajā jautājumā. Vorotņikovs atgādināja, ka Eiropas mediju pirmajās slejās Krievija nonāk tikai asu ārpolitisko notikumu periodā. Tādos brīžos Baltijas valstis sekmīgi piesaista uzmanību uz skaļu izteikumu rēķina.
"Apstākļos, kad pieaug informācijas plūsmu intensitāte, bet kritiskās domāšanas, erudīcijas un vienkārši izglītības līmenis vispārēji krītas, vai tad kāds brīnums, ka šie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā?" politologs retoriski apjautājās.
Viņš uzsvēra, ka runa nav par Rietumu intelektuāļiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, jo viņu viedokli Eiropā diemžēl neuzklausa gandrīz nemaz.
Pie tam viņš neuzskata, ka Baltijas valstis būtu tik ietekmīgas Eiropas Savienībā, lai panāktu pilnīgu attiecību saraušanu ar Krieviju.
"Lai arī tādi lēmumi ES tiek pieņemti vienprātīgi, tomēr tos apsver un ierosina Eiropas integrācijas lokomotīves, nevis mazās valstis," paskaidroja Vorotņikovs.
Viņš nesaskata būtiskas perspektīvas Baltijas valstu un Krievijas dialoga sakārtošanai, un runa nav tikai par XX gadsimta dziļajiem vēsturiskajiem aizvainojumiem, kas likti Baltijas valstu politikas pamatā, bet arī par politiķu nevēlēšanos meklēt saskarsmes punktus un attīstīt attiecības.
"Tagad populāri ir pētījumi par vēsturisko atmiņu un tās ietekmi valstu mūsdienu politikā, pārsvarā Austrumeiropā. Taču atmiņas politikai līdzās jābūt arī aizmirstības politikai. Ja tāda ir politiķu griba, viņi ir pietiekami gudri un vēlas kopīgu attīstību nākotnē," uzsvēra politologs.
Vienlaikus viņš atzīmēja arī dažus pozitīvus aspektus attiecībās, piemēram, pragmatisko pārrobežu sadarbību un gandrīz depolitizēto kultūras jomu.
"Tomēr domāju, ja Krievijas daļa pasaules IKP pieaugtu, piemēram, līdz 6-8%, interese par dialoga depolitizāciju gan Baltijas valstīs, gan visā ES būtu daudz lielāka. Taču tā jau ir pavisam cita tēma," piebilda Vorotņikovs.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanos, kurā plānots apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju, ierosināja tieši Baltijas valstis, kas turpina lobēt jaunus ierobežojošos pasākumus.