Pandēmijas laikā ar aizvien biedējošāku skaidrību pamazām apstiprinās minējums par to, ka mūsu ierēdņi glabājas sterilās stikla burkās, no rītiem apkopējas viņus izceļ no skapja, notrauc putekļus un noknikšķina slēdzi. Vakaros – otrādi. Daži gan pieturas pie novecojušās teorijas, ka tie ir reptiļveidīgie. Savukārt, piemēram, žurnāliste Elita Veidemane savā teleskopā saskatījusi, ka mūsu varasvīri mīt uz citas planētas, līdz kurai signāli no Zemes aizkļūst ar lielām grūtībām. Sociālajos tīklos dāsni birst arī citas interesantas hipotēzes: politiķus un ierēdņus daudzi uzskata par "idiotiem" vai "šizofrēniķiem". Nezinu gan, kas būtu labāk. Te vēl nesen izlasīju tādu versiju: "Cilvēki ar alternatīvi apdāvinātu intelektu".
Tāpēc, ka beidzas ar "у"
Bezjēga un Latvijas valdība – tie ir sinonīmi. Vienalga, vai runa ir par "bez jēgas" vai "bezjēdzību".
Protams, lielāko sašutumu radīja pandēmijas ierobežojumi. Piemēram, bezjēdzīgā, pat pēc policijas domām, "komandanta stunda", jo ziemas vakaros mūsu pilsoņi labprātāk piedzeras mājās vieni paši un naktīs guļ. Tāpat arī, maigi sakot, dīvainie tirdzniecības ierobežojumi. Neizturēja tiesībsargs Juris Jansons: cilvēki pie šiem plauktiem taču nekad nav drūzmējušies. Kāpēc tie aizlīmēti ar strīpainam lentēm? Kur kur loģika?
Publiciste Anda Līce no "Latvijas Avīzes", kas kritizē valdību, šķiet, arī iet uz veikalu ne pēc maizes un piena, bet pēc loģikas. Un neko neatrod.
Rekomendē izmantot ES ieteiktos eksprestestus, pēc tam viens ierēdnis Veselības ministrijā konstatē, ka tie neesot efektīvi. Bet veselības ministram taču vajadzētu būt savai loģikai? Vajadzētu? Bet nav. Un kur ņemt, ja veikalos to nepārdod.
Bet princips, pēc kura dala naudu firmām, kas cietušas no ierobežojumiem? Uzņēmēji ir sašutuši: uzņēmums var pretendēt uz atbalstu, ja tā mēneša apgrozījums pērnā gada novembrī krities par 20% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norāda, ka apgrozījuma kritums jāsalīdzina ar to pašu mēnesi pirms pandēmijas, proti, ar 2019. gada novembri, nevis šī gada augustu-oktobri. Daudzi bija neizpratnē par nodokļu politikas grozījumiem pašā krīzes karstumā.
Kāpēc nevar braukt automašīnā divatā, ja tramvajā vesels vagons ir pilns ar potenciālajiem pārnēsātājiem? Kāpēc?
Pēdējā gada laikā visa Latvija ir pārvērtusies par vienu lielu "kāpēcīšu klubu".
Kāpēc gan nepalūgt "zāles palīdzību"?
Pagaidiet, nevajag jau pašiem izgudrot velosipēdu. Tirdzniecības tīklos – bars profesionālu ekspertu, kuri savu pienākumu ietvaros seko pircēju plūsmām veikalos atbilstoši diennakts laikam un sezonai, kā arī atlaidēm. Tie ir speciālisti, kam zināms, kā un ar ko aizpildīt plauktus ar precēm, lai tie būtu pircēju plūsmā. Vai otrādi.
Pajautājiet viņiem, kā izvairīties no drūzmas veikalos. Nē, nē. Kā mēdz teikt Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, valdība zinošus cilvēkus neuzklausa.
Tagadējai pandēmijai ir viena priekšrocība. Agrāk iedzīvotājus īpaši neinteresēja, ko tur valdība dara. Daži dzirdējuši, ka, piemēram, ir kaut kādi cēli attīstības plāni līdz 2030. gadam un pat tālāk.
Taču tur konkrētu lietu vietā ir tikai vēlmju saraksts. Neviens, pie skaidra prāta būdams, tos nelasīs. Un tie, kas šajā valstī jau ilgus gadus ir pie varas, tagad ar Covid-19 cīnās tāpat, kā strādā pie valsts – ekonomikas, sociālās sfēras, izglītības un veselības aprūpes attīstības, pie mazākumtautību integrācijas. Vienkārši tagad katrs solis ir redzams. Covid visu atklājis.
Jā, protams, sastādot ekonomiskās attīstības plānus, tāpat kā sacerot tirdzniecības aizliegumus, valdība un Saeima varētu aprunāties ar uzņēmējiem un nozares organizācijām. Piemēram, lūgt padomu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Tomēr tās vadītājs Jānis Endziņš apliecina: LTRK ierosinājumus valdība kaut kāda iemesla dēļ ignorē. Ekonomisko programmu nav arī koalīcijas partijām.
Bet galva – uz plaukta
Valdības darbu pandēmijas laikā trāpīgi raksturoja publicists Lato Lapsa.
"Ir tāds nepatīkams skats, kad vistai nocērt galvu, un viņa vēl kaut kur skrien, streipuļo, kur kājas nes, kaut arī galvas viņai vairs nav, un attiecīgi viņa neko domāt nedomā. Šādu skrējienu mēs redzam kopš pagājuša gada skrējiena Latvijas valdības izpildījumā. Vārdā nenosauktu ekspertu atzinumus tur var atrast desmitiem, bet veselā saprāta dzirksti tur atrast nevar, jo tādas tur vienkārši nav," Lapsa konstatēja.
Tāda nu ir tā aina. Varbūt karalis ir pliks, varbūt tas ir jātnieks bez galvas. Drīzāk – gan viens, gan otrs. Starp citu, kur tad tā galva ir? Uz plauktiņa. Jā, tikai ne uz jūsējā.
Savas domas šajā jautājumā portālā Pietiek.com pastāstīja Rids Bruners:
"Kovid afēra ir neredzamās globālās pārvaldes pirmais nopietnais spēka demonstrācijas mēģinājums. Paliekot aizkulisēs, viņi dod komandas visām valstīm. Attiecīgajiem politiķiem, prezidentiem, deputātiem, ministriem šīs komandas jāizpilda nekavējoties, vienlaicīgi un bez ierunām. Sabiedrībai tiek demonstrēts, ka nevienas valsts vadība nekontrolē situāciju, lēmumi ir pretrunā cilvēku un sabiedrības interesēm, un robežojas ar klaju idiotismu.
"Tumšajiem" spēkiem ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir pārliecināt cilvēkus, ka tie nespēj paši organizēt (valstu) pārvaldi. Nākamais solis ir atteikšanās no cilvēka statusa, kļūstot par kaut ko līdzīgu mājdzīvniekiem un (pilnībā) nododot pārvaldi globālo saimnieku ziņā."
Ahā, paldies, ka paskaidrojāt. Tad nu gan viss ir skaidrs. Tad jau galva patiešām ir atavisms, lieks slogs un arhitektoniska greznība.