Kāpēc Brisele atbrīvojas no dolāra, un vai izdosies atņemt tam virsvaldību, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā portālam RIA Novosti.
Neuzticams sabiedrotais
Pirmais eiro lomas pastiprināšanas iniciatīvu ES darba kārtībā iekļāva bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2018. gadā. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu dēļ ES zaudē miljardus. Tāpēc vienkārši ir jāatņem dolāram galvenās pasaules valūtas statuss.
Ierastās sistēmas demontāžu bija paredzēts uzsākt ar naftas dolāriem: Junkers sūrojās, ka 80% no enerģijas importa Eiropa apmaksā ASV valūtā. Tāpat viņš nosauca par absurdu to, ka par Eiropas lidmašīnu iegādi ES maksā dolāros, nevis eiro. Vašingtona vairākkārt izmantojusi vienpusīgas sankcijas, kas sāpīgi skārušas kontinenta kompānijas, tolaik norādīja Eiropas Komisijas vadītājs.
Vēl vairāk situācija saasinājās, kad Tramps izveda ASV no starptautiskās vienošanās, kas ierobežoja Irānas kodolprogrammu, un atkal pasludināja sankcijas, kas aizliedza Eiropas uzņēmumiem tirgot ar Islāma Republiku, pretējā gadījumā Teherānas kontrahenti varēja zaudēt pieeju amerikāņu tirgum. Eiropas Savienībai nācās meklēt apvedceļu norēķiniem ar Irānu. Francija, Vācija Lielbritānija ir izveidojusi INSTEX instrumentu, proti, speciālu mehānismu, kas vērsts uz "komerciālo transakciju vienkāršošanu starp Eiropas ekonomiskajiem spēlētājiem un Irānu", tas sāka darboties 2019. gada sākumā. Vēlāk tam pievienojās Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
Liekas problēmas
Būtībā mehānisms ļauj Eiropas valstīm tirgot ar Teherānu, apejot ASV finanšu sistēmu un tādējādi neizraisot Vašingtonas atbildes reakciju. Lai izvairītos no reālās naudas apgrozības starp Irānu un Eiropu (to Vašingtona varētu izmantot sankciju attaisnošanai), INSTEX izmantoja kredītpunktus.
Irāna izmanto šos kredītus preču iegādei, skaidroja The Washington Post. Un norēķinās ar savām piegādēm. Sanāca gan, ka realizēt mehānismu ir visai grūti.
Runa bija par Irānas naftu, taču par to nācās aizmirst. INSTEX izdevies izmantot tikai transakcijām medikamentu, pārtikas un citas humānās produkcijas pirkšanai un pārdošanai.
Pēdējais piliens
Beidzot ASV ar sankcijām sāpīgi skāra vienu no Eiropas principiālajiem enerģētikas projektiem - "Ziemeļu straumi 2". Vašingtonas draudu dēļ daži Eiropas uzņēmumi atteicās piedalīties būvdarbos.
Pēc Šveices "Allseas" aiziešanas 2019. gada decembrī, no projekta izstājās starptautiskā kuģu īpašnieku savstarpējās apdrošināšanas klubu grupa, bet janvāra sākumā — Norvēģijas sertifikācijas kompānija "Det Norske Veritas". Par sadarbības izbeigšanu paziņoja arī Dānijas inženierpakalpojumu firma "Ramboll". Tai sekoja Vācijas celtniecības uzņēmums "Bilfinger SE".
Vašingtonai ir skaidrs mērķis - palielināt sašķidrinātās dabasgāzes eksportu, vienlaikus atbalstot degvielas tranzītu caur Austrumeiropas valstīm, kuras neizmanto eiro un atbalsta Amerikas intereses.
Ķērās pie lietas
Pēc Financial Times datiem, lai tam visam pieliktu punktu, Eiropas Komisija ir sagatavojusi provizorisku plānu. Paredzams nominēt eiro dažādu preču piegāžu līgumus, kā arī pārskatīt un nepieciešamības gadījumā mainīt ar galvenajām finanšu orientieriem saistītās normas.
Turklāt regulatoriem piešķirs tiesības bloķēt ārvalstu uzņēmumiem iespēju pārņemt Eiropas kompānijas. Darījumus pārbaudīs, vai pārņemtajam uzņēmumam nebūs jāievēro eksteritoriālas sankcijas. Šim nolūkam tiek piemērota jauna ārvalstu tiešo investīciju kontroles sistēma. Tagad šāda absorbcija tiek uzskatīta par draudiem nacionālajai drošībai.
"Vienpusējo sankciju eksteritoriālā piemērošana no trešo valstu puses nopietni ietekmēja ES spēju ievērot starptautiskos līgumus, kā arī pārvaldīt divpusējās attiecības ar valstīm, kuras pakļautas sankcijām. Trešo valstu vienpusējā rīcība apdraud ES uzņēmumu likumīgu tirdzniecību un investīcijas," teikts dokumenta projektā.
Vēl viens svarīgs moments ir neatkarība no ārzemju, pirmkārt, amerikāņu bankām. "Finanšu krīzes laikā tās var samazināt savu klātbūtni ES un koncentrēties iekšējā tirgū," atzīmē projekta iniciatori.
"Eiro starptautiskās lomas stiprināšana aizsargās mūsu ekonomiku un finanšu sistēmu no valūtas satricinājumiem, samazinās atkarību no citām valūtām un nodrošinās zemākas transakciju un finanšu izmaksas," paziņoja par ekonomiku atbildīgais komisārs Paolo Džentiloni.
Alternatīva dolāram
Tāpat tās pievilcību palielinās Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds 750 miljardu eiro apmērā. Alternatīvas kārtā amerikāņu dolāram ES izlaidīs vienotas savienības obligācijas, kā apdrošināšanu pret risku. Eiropieši īpaši rēķinās ar tā saucamām zaļajām obligācijām, kas ir parāda instrumenti, ko izmanto investīciju piesaistei ar vidi saistītos projektos.
No 750 miljardiem tām iztērēs trešdaļu. Kā tiek skaidrots projektā, uzdevums ir pārvērst ES finanšu tirgus globālajā "zaļā finansējuma" centrā. Eiro nostiprināsies kā valūta, kurā pēc noklusējuma nominēti ilgtspējīgi finanšu produkti.
Vēl viens faktors, kas spēlē pret dolāru, ir ECB centieni ieviest digitālo eiro, lai "nostiprinātu ES atklāto stratēģisko autonomiju finanšu pakalpojumu jomā un spēju aizsargāt savu finansiālo stabilitāti".
Kā apgalvo amerikāņu mediji, eiropiešu plāns nedarbosies. No ES politikas vai likumdošanas iniciatīvu skatpunkta ES maz ko spēj, uzskata Bloomberg. Pirmkārt tam traucēs nesaskaņas starp Eiropas valstu valdībām.
Tomēr, pēc vadošo investīcijas banku vērtējumiem, dolāra stāvoklis nemaz nav tik nesatricināms. Pakāpeniski Eiropas Savienības parādu saistības var kļūt par alternatīvu ASV valsts obligācijām, prognozē JP Morgan. Tas sekmēs pasaules valūtu rezervju diversifikāciju, kuros dolāra īpatsvars rezultātā var sasniegt 1990. gadu minimumu.