Tiem, kam nepielec, paskaidrosim, kāpēc tā. Laikā, kad daudzi pamesti likteņa varā un cieš atklātu trūkumu, ierēdņi sevi apbalvo par sasniegumiem cīņā ar Covid-19.
Lūdzu, ienesiet balvas!
Daudzi saņēmuši prēmijas par "būtisku darba apjoma pieaugumu". Satiksmes ministrija triju darbinieku prēmijām piešķīra 4300 eiro par ministrijas attālinātā darba nodrošinājumu.
Finanšu ministrija decembrī izmaksāja 29 darbiniekiem prēmijas 15 tūkstošu eiro apmērā. Karavīri bija vēl dāsnāki: 194 darbiniekiem – 108 tūkstoši eiro. Izglītības ministrija, kas čakli strādāja pie izglītības sistēmas sagraušanas un augstskolu iznīcināšanas, 162 darbiniekus premējusi ar 152 tūkstošiem eiro.
Toties Veselības ministrija bija radošāka: tās pārstāvji telekanālā TV3 paziņoja, ka prēmiju izmaksāšanas laiki gada beigās ir pagātnē un decembrī četriem darbiniekiem izrakstīja... naudas balvas, NRA pastāstīja Elita Veidemane. Nekā nedabiska – 5200 eiro.
Proti, mūsu ierēdņi beidzot atzinuši, ka naudu – algu un prēmijas – saņem nevis par darbu, bet vienkārši tāpēc, ka viņiem palaimējies ietikt valsts ierēdņu rindās un baroties pie budžeta siles. Viņi nospēlējuši loteriju un uzminējuši visus burtus: P-A-R P-L-I-K-U V-E-L-T-I!
Vai tad alga neskaitās?
Tomēr visus pārspļāvusi Ārlietu ministrija – 300 darbiniekiem sadalīja 300 tūkstošus. Lieta tāda, ka pandēmijas dēļ ministrijai pieaudzis darba apjoms. Nācies organizēt lielāko repatriāciju Latvijas vēsturē, jo pandēmijas dēļ bija pārtraukta aviācijas satiksme. Milzu slodze, iekaisušas acis pēc negulētām naktīm, sakosti zobi... Nu, jūs jau varat iedomāties!
Interesanti, vai tad valstspiederīgo atgriešana dzimtenē nav ĀM darbinieku tiešais pienākums? Vai algu maksā vienkārši par to, ka cilvēks nāk uz darbu, piemaksas – par to, ka izdarījis vēl kaut ko: uzvārījis kafiju, izdrukājis repatriantu sarakstu, pakasījis aiz auss?
Un kāpēc sarakstā nav Zemkopības ministrijas, lai arī pērn Latvijā ievākta rekordliela labības raža?
Labāk būtu sēdējuši dīkā
Latviešu žurnāliste – Agnese Margeviča no Dienas atklājusi interesantu lietu. Aizvadītajā gadā valdība saskārās ar dilemmu, tiesa, tāpat kā visas pasaules valdības: cik skarbiem jābūt ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem. Tik un tā vieniem tie liksies pārlieku bezpalīdzīgi un vārdi, citiem – ellīgi. Vienlaikus kompetenti infekcionisti norādīja, ka koronavīrusu neizdosies apturēt ar administratīviem pasākumiem, to var tikai mazliet apturēt līdz brīdim, kamēr neizslimos divas trešdaļas iedzīvotāju vai būs pieejama masveida vakcinācija. Nevienam nepietika drosmes ieteikt valdībai nedarīt neko, lai arī efekts būtu bijis tieši tāds pats, tikai uz prēmiju rēķina būtu ietaupījuši.
Mediķu aprindās klīst runas, ka viens no veselības ministres Ilzes Viņķeles atstādināšanas iemesliem bija fakts, ka valstī ir tikai viens iepērkamās Pfizer vakcīnas glabāšanai piemērots ledusskapis. Tātad lielos daudzumos to atvest nevarēs, uz reģioniem aizvest nevarēs, masveida vakcinēšanu organizēt arī nevarēs. Latvija atkal ir atpalikusi no pārējās Eiropas, lai arī jau astoņus mēnešus bija zināms, kādos apstākļos glabājama vakcīna.
Galvenais – partijas biļete
Tas, ka Veselības ministrijas un vakcinēšanas procesa vadītāja vietā premjers nolēma uz laiku iecelt aizsardzības ministru, pierāda tikai vienu: nav ne mazākās nozīmes tam, kas ieņem atbildīgākos posteņus valstī.
Pirms nedēļas, kad meklēja labāko kandidatūru veselības ministra postenim, tautā paklīda joks: ja jums zvana nezināms numurs, neatbildiet – tas var būt Krišjānis Kariņš, grib piedāvāt jums veselības ministra krēslu. Protams, joks vien ir – galvenais kritērijs pie mums vēl joprojām ir nevis iespējamā nozares vadītāja profesionālisms vai pieredze, bet gan partijas biļete – Viņķeles vietā jāsēžas viņas partijas biedram, vieta nevar nonākt nejaušās rokās.
Simboliski, ka viens no kandidātiem bija VM parlamentārais sekretārs Dūrītis: pēc izglītības – veterinārs, ragulopu speciālists. Ko gan citu viņi par mums domā? Paldies vismaz par to, ka iecēlāt pianistu Pavļutu, viņš var pacientiem uzspēlēt Šopēnu. Tikai ne sēru maršu.
Vēl viens Viņķeles atstādināšanas iemesls – vasarā, kad ES līmenī tika noslēgti līgumi par vakcīnu piegādi, viņa neuzminēja īsto, izvēlējās angļu AstraZeneca, piecreiz lētāku nekā Pfizer, desmitreiz lētāku nekā amerikāņu Moderna. Neuzminēja, jo dārgā jau apstiprināta un gatava, lētā – vēl ne. Tikpat labi varēja pamest gaisā monētu – šādiem nolūkiem taču nevajag barot veselu ministru!
Ārstējam Covid-19 ar biešu salātiem
Pats skumjākais un vienlaikus – pats smieklīgākais ir tas, ka mūsu ierēdņi vienkārši neko nedarīja, ļāva slimībai iet dziļumā un tikai pēc tam sāka vētraini rosīties, apgūstot Eiropas naudu. Viņiem tā ir kārtējā balva. Jau gada beigās IZM vajadzēja atskaitīties, kā tā apguvusi 5 miljonus eiro, kas atvēlēti augstskolām un dažādiem "zinātnes" kantorīšiem Covid-19 pētīšanai, lai apturētu tā triumfālo gājienu valstī. Pagaidām neviens to nav veicis. Laikam jau iegrimuši savās kolbās un retortēs līdz ausīm.
Iedzīvotāji pauda neizpratni un sašutumu, kad parādījās valsts finansējams pētījums "Covid-19 seju mazināšana", kurā lielu daļu projekta aizņem... dažādu ēdienu receptes!
"Lapoju vienu no tiem kovida pētījumiem, kam iztērēts pusmiljons. 30 lappuses no 430 aizņem dažādu ēdienu receptes. Varam parēķināt, kādu naudu par tām receptēm samaksājis nodokļu maksātājs..." sociālajos tīklos konstatēja kāds lasītājs.
Cits raksta: "Latvijas zinātnieki nāca klajā ar sensacionālu pētījumu cīņā ar Covid-19! Tātad biešu salātus vispirms vāra, pēc tam pasniedz, nevis vispirms servē un tikai pēc tam vāra (kā daudzi līdz šim domāja)."
Eiropa atpaliek no ASV, Latvija – no Eiropas
Būtu netaisni apgalvot, ka tikai Latvijā vien valdība izgāzusies ar vakcinēšanas sākumu. Tāpat klājas lielākajā daļā ES valstu un Eiropas Komisijā, stāsta pašmāju mediji.
Vakcīnas trūkuma dēļ Vācijā slēgti 300 no 400 izveidoto vakcinācijas centru. Francijā janvāra sākumā bija vakcinēti 322 cilvēki, Itālijā – 8300.
Austrijas Der Standart uzskata: radies iespaids, ka franču birokrāti pūlas slēpt savu nekompetenci. 59% Francijas iedzīvotāju iebilst pret vakcīnu – vairāk nekā citās Eiropas valstīs. Tā izpaužas franču neuzticēšanās pašu veselības aprūpes sistēmai. Vakcinācija Francijā var vilkties gadiem.
Franču Le Monde stāsta, ka prezidents Makrons bijis spiests "ar dusmām" runāt par nepiedodamo kavēšanos vakcinācijas procesā. Prezidenta dusmas vispirms vērsās pret veselības ministru Olivjē Verānu.
Spāņu El Pais minēja pozitīvu piemēru – Izraēlu, kur pāris nedēļu laikā vakcinēti 10% iedzīvotāju. Šajā laikā Eiropa izrādījās nesagatavota epidēmijas uzliesmojumam.
Firma BioNTech (amerikāņu Pfizer partneris) kritizēja Eiropas Komisiju, jo tā nav varējusi laikus rezervēt pietiekamu vakcīnas daudzumu. Vakcīnu trūkums radies, jo Brisele pievērsusies vairākām vakcīnām uzreiz, kuru vidū daudzas nebija gatavas laikā, kad sākās Covid-19 "otrais vilnis".
Visu ķezu dēļ vakcinācija ES ir būtiski atpalikusi no Izraēlas, ASV, Kanādas un Lielbritānijas.
Žurnāls Der Spiegel pauda uzskatu, ka pie pašreizējās situācijas noveduši vairāki faktori: vakcīnu trūkums, "nepareizu" vakcīnu izvēle un slikta piegādes organizācija. Pie tiem vainīga gan EK, kad Vācjas valdība, - secināja žurnāls. – Eiropas Savienība ir pārāk ilgi gaidījusi un pārāk maz pasūtījusi taupības apsvērumu dēļ. Taupība ir sniegusi lāča – pakalpojumu: salīdzinājumā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko cietusi ES ekonomika, izdevumi vakcinācijai ir tīrais sīkums. Palīdzībai slēgtajiem uzņēmumiem tikai Vācija vien novembrī un decembrī izmaksājusi vairāk nekā 30 miljardus eiro.
Lūk, kā vietumis klājas. Tomēr, manuprāt, birokrāti gan Latvijā, gan citviet Eiropā tik un tā dabūs savas balvas par to, ka pašaizliedzīgi ar savām krūtīm aizseguši Covid-19 ambrazūru.
Atklāti sakot, man tomēr šķiet, ka ierēdņi pelnījuši citādu balvu – bezmaksas vakcināciju. Lai vēlreiz pakalpo zinātnei un tautai kā izmēģinājumu materiāls.
Vai tad tā nav pati jaukākā balva?