RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Ventspils ostas kravu apgrozījums gada laikā krities par 36,9% - līdz 12,903 miljoniem tonnu kravu. Par to liecina otrās lielākās valsts ostas publicētā informācija.
Cita starpā 2020. gadā Ventspils ostas termināļos pārkrauti 8,308 milj. tonnu lejamkravu – par 18,4% mazāk nekā gadu iepriekš, apstrādāti 2,517 milj. tonnu ģenerālo kravu (+1,3%), kā arī 2,078 milj. tonnu beramkravu – par 73,3%, jeb 3,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš.
2020.gada decembrī Ventspils ostā pārkrauti 1,068 milj. tonnu kravu – par 8,3% vairāk nekā šajā pašā periodā 2019. gadā, un par 4% mazāk nekā gadu iepriekš.
Decembrī Ventspils ostas termināļi pārkrāvuši 697 tūkstošus tonnu lejamkravu – par 24,2% vairāk nekā 2019. gada decembrī, apstrādājuši 188 tūkst. tonnu ģenerālo kravu (+ 5,6%) un 183 tūkst. tonnu beramkravu (-25,9%).
Pērn Ventspils ostā apkalpoti 1317 kuģi – par 13,3% mazāk nekā 2019. gadā. Ventspils osta 2020. gadā apkalpojusi 930 sauskravas kuģus un 387 tankkuģus.
Iepriekš Ventspils ostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane atzīmēja, ka 2020.gadā gandrīz pilnībā apstājies akmeņogļu tranzīts no Krievijas – 11 mēnešos kritums sasniedzis 90%. Viņa atzīmēja, ka Krievija, akmeņogļu kravu izcelsmes valsts, cenšas pārorientēt tās uz savām ostām – tā ir ilgtermiņa politika. Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze to iezīmējusi vēl spilgtāk.
Naftas produktu cenu svārstības pandēmijas laikā būtiski ietekmējušas Venstpils ostu – naftas produktu kravu apmērs ir samazinājies par 20%, stāstīja Strautmane.
Viņa piezīmēja, ka jau gadiem tiek strādāts pie citu kravu piesaistes, taču ir skaidrs, ka Krievijas kravu apmēru nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar jebkādas citas valsts kravām.
Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis paziņoja, ka patlaban ostai jādomā par pievienotās vērtības palielināšanu, loģistikas pakalpojumu, kravu pārfasēšanas, starpproduktu pārstrādes kvalitātes paaugstināšanu un jaunu produktu ražošanu brīvostas teritorijā.
"Tas ļaus arī kravu īpašniekiem saskatīt Ventspils ostas priekšrocības, ja mēs Krievijas jaunās ostas spējam izkonkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Tā ir stratēģiska iespēja, un šajā virzienā ir jāstrādā," uzsvēra Kristovskis.
Taujāts, kā osta plāno konkurēt ar Krieviju par kravām, ja kaimiņvalstij ir iespēja piešķirt atlaides kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu līdz savām ostām, Kristovskis paziņoja, ka ir ļoti grūti konkurēt, ja ekonomikā iejaucas politika. Pēc viņa domām, Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu, jo tas mazina transporta un loģistikas efektivitāti, palielina CO2 izmešus.