Politika

Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus

Latvijas valdība nav pacentusies savlaicīgi izstrādāt detalizētu darbības plānu pandēmijas otrā viļņa gadījumam, un tagad ar saviem drudžainajiem soļiem tikai kaitina iedzīvotājus, kuri nav varējuši sagaidīt reālu palīdzību.
Sputnik

RĪGA, 9. janvāris — Sputnik. Ministrijas sev izrakstījušas prēmijas gandrīz 600 tūkstošu eiro vērtībā, bet nav iedrīkstējušās iesaldēt nodokļu pacelšanu iedzīvotājiem. Krīzes apstākļos cilvēki nevar sagaidīt no valsts reālu palīdzību, nav izstrādāts rīcības plāns koronavīrusa pandēmijas otrā viļņa gadījumam. Šī mētāšanās, aizliegums pārdot cimdus un zeķes ziemas sezonā liecina, ka cilvēki valdībā neatbilst saviem amatiem, uzskata Rīgas domes deputāti Andrejs Kozlovs un Mihails Kmeņeckis.

A. Kozlovs intervijā Press.lvatzīmēja, ka cilvēkiem Latvijā atliek tikai ar skaudību skatīties uz Krieviju un Eiropas valstīm, kas aktīvi atbalsta savus uzņēmējus.

"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību

"Piemēram, Vācijā kompensē pat ne ienākumu zudumu uzņēmējiem, bet nodrošina 70% apgrozījuma, bet pie mums uzņēmumi no valsts faktiski vēl joprojām nesaņem nekādu palīdzību," konstatēja politiķis.

Kozlovs atzīmēja, ka ministrijas izrakstījušas sev prēmijas par kopsummu 580 tūkstošu eiro apmērā un būtu loģiski, ja valsts iesaldētu algas ierēdņiem un apturētu nodokļu likumdošanas reformu, kas paredz stingrākus noteikumus. Tomēr tas nav noticis.

"Tik grūtos laikos cilvēkiem būs smagi mainīt kārtību un maksāt vēl lielākus nodokļus. Žēl, ka iedzīvotāji tādu dāvanu nesaņems," teica deputāts.

Pēc viņa domām, tuvākajā laikā gaidāms privāto uzņēmumu lavīnveida bankrots, un tas nodarīs gaitējumu gan finanšu sistēmai, gan visai ekonomikai.

"Vienlaikus kļūst saprotams, kāpēc citās valstīs cilvēki maksā lielākus nodokļus, bet dzīvo labāk. Bet mēs nez kāpēc pūlamies viņus panākt tikai nodokļu likmju ziņā, pie tam necenšoties nodrošināt cilvēkiem tādu pašu labklājības līmeni," atzīmēja Kozlovs.

Savukārt M. Kameņeckis atzīmēja, ka Krišjāņa Kariņa valdībai bija pietiekami daudz laika, lai izstrādātu detalizētu rīcības plānu pandēmijas otrā viļņa gadījumam. Taču viknis nāca, bet nekas nebija paveikts.

"Kariņam vajadzēja izstrādāt pašam savu plānu pandēmijas otrā viļņa gadījumam, par ko viņu, starp citu, brīdināja. Bet valdība nedarīja neko! Tagad šī svaidīšanās un mētāšanās, nesaprotamie aizliegumi tirgot cimdus un zeķes ziemā liecina, ka cilvēki valdībā absolūti neatbilst saviem posteņiem un viņus no šiem amatiem pēc iespējas ātrāk jāatstādina," ir pārliecināts Kameņeckis.

Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt

Iepriekš par valdības soļiem pandēmijas laikā savas domas jau pauda bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

Pēc viņa domām, vispirms valdība nespēja laikus un bez spilgti izteikta idiotisma ieviest nepieciešamos ierobežojumus. Ušakovs atgādināja, ka lēmumi pieņemti ar lielu novēlošanos un cilvēki par tiem uzzināja pēdējā mirklī. Pie tam viņš norādīja, ka ierobežojumi bieži vien bija pretrunīgi un valdība bija spiesta tos mainīt jau pēc apstiprināšanas.

"Katastrofa", "pilnīga necieņa" pret cilvēkiem, "kolapss", "idiotisms", "neprofesionālisms" – tādiem nejaukiem vārdiem bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs raksturoja valdības soļus.