Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā

Aizejošajā 2020. gadā cilvēcei bijusi iespēja sastapties gan ar šausmām un izolāciju, gan ar neredzētu varonību, zinātniskiem atklājumiem un gara spēku.
Sputnik

RĪGA, 31. decembris — Sputnik. Gads sākās ar katastrofāliem ugunsgrēkiem Austrālijā – gājuši bojā vairāk nekā trīs miljardi dzīvnieku. Vēlāk cietušās zemes pārņēma spēcīgas lietavas. Šķita – kur nu vēl sliktāk. Tomēr drīz vien pasaulei pāri vēlās pandēmija, tai sekoja protestu, nekārtību, konfliktu un nenoteiktības vilnis. Un vēl cilvēcei bija iespēja sastapties ar neredzētu varonību, zinātniskiem atklājumiem un gara spēku, stāsta RIA Novosti.

Slepkavības no gaisa

3. janvārī raķešu uzbrukumā gāja bojā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris Kasems Suleimani. Pavēli nogalināt "Irānas ārpolitikas pelēko kardinālu" deva Donalds Tramps. Atmaksai Irānas karavīri ar raķetēm apšaudīja amerikāņu bāzes Irākā. Spriedze saglabājās visu gadu, tomēr no kar aizdevās izvairīties.

"Dodiet naudu ekstrēmismam": kas un kā finansē Black Lives Matter

Draudi atkal pieauga rudenī pēc skandalozas slepkavības – gāja bojā Irānas kodolprogrammas vadītājs Mohsens Fahrizade. Fiziķa automašīna tika apšaudīta. Izskanēja versija par tālvadības slepkavību no gaisa. Teherāna par zinātnieka slepkavību apsūdzēja Izraēlu. ASV neatbalstīja Telavisu atklāti, tomēr pēc slepkavības Trampa izteikumi kļuva asāki. Pret ārējo spiedienu Teherāna reaģēja savaldīgi. Valdība cer, ka Džo Baidens liks ASV atgriezties pie Irānas kodoldarījuma. Ja tas nenotiks, jauna konfrontācija Tuvajos Austrumos būs neizbēgama.

Tirdzniecības centrā – slimnīca, slidotavas vietā - morgs

Vairāk nekā 80 miljoni inficētu, pusotrs miljons mirušo – jaunā tipa koronavīruss, cēlies Ķīnā, pārņēma visu pasauli. Politiskā, ekonomiskā, sociālā dzīve sastinga. "Glāb planētu, guļot uz dīvāna", jokoja tie, kas varēja atļauties palikt mājās pašizolācijā. Tomēr daudzu profesiju pārstāvji darbu nepārtrauca. 

Pirmkārt, ārsti, kas cīnījās ar infekciju. Ķīnā, Eiropā, ASV būvēja lauka hospitāļus, slimnīcu un morgu vajadzībām iekārtoja tirdzniecības centrus un sporta laukumus. Bez stadiona palika Madrites "Real" – tur izveidoja medicīnas iekārtu noliktavu. Slēgtā slidotava "Ledus pils" kļuva par lielāko morgu Spānijā. Ņujorkā pilsētas ielās stāvēja mobilie refrižeratori, paredzēti tūkstošiem līķu, krematorijas strādāja caurām diennaktīm.

Augustā nāca labas ziņas – bija reģistrēta pirmā vakcīna, Krievijas izstrādātā "Sputnik V". Vēlāk parādījās arī citas zāles pret Covid-19.  Lai arī līdz šim nav izdevies apturēt nāvējošā vīrusa izplatību, simtiem tūkstošu cilvēku ir cerība uz glābiņu.

"Celies kājās, mēs tur visu esam sagāzuši"

Pasaules ekonomikā šis bija smagas recesijas gads – tās fonā noblāv 2008. gada globālā finanšu krīze. Smags trieciens nāca pirmajā gada pusē, kad karantīnas dēļ apstājās liels skaits uzņēmumu. Īpaši cieta pakalpojumu sfēra – transports, izklaides un tūrisma industrija, viesmīlības bizness.

Džonsons piekāpies: politologs novērtēja Lielbritānijas un ES Brexit vienošanās

Vispārējā izolācija vājināja energonesēju pieprasījumu, sašūpoja naftas tirgu. Situāciju pasliktināja OPEC+ darījuma sabrukums martā. Kad alianses valstīm neizdevās vienoties par ieguves samazināšanu, Brent cena sabruka par trešo daļu – līdz 30 dolāriem par barelu, nedēļu vēlāk – līdz 25. Tikai ziņas par vakcīnas nākšanu klajā deva stimulu melnā zelta cenām.

Pandēmija, kas paralizējusi ekonomiku uz visas planētas, izmaksās ļoti dārgi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) prognozē, ka līdz 2021. gadam kopējais zaudējums sasniegs septiņus triljonus dolāru. Summa salīdzināma ar ASV (4,1 triljons) un Ķīnas (3,2 triljoni) gada budžetu. Pasaules IKP saruks par 4,5% - jaunākajā vēsturē neredzēts kritums.

Demonstrācijas pret vardarbību noslēdzās ar vardarbību

"Es nevaru paelpot" – afroamerikāņa Džordža Floida vārdi izraisīja plašākos rasu dumpjus ASV kopš gadsimta sākuma. Vīrietis mira pēc aizturēšanas – viņa galvu piespieda pie zemes ar ceļgalu. Pandēmijas apogejā daudzi izgāja ielās ar lozungiem "Black lives matter". Protesti pārmetās arī uz citām valstīm. Dažkārt demonstrācijas beidzās ar grautiņiem un marodierismu.

Izskanēja pat prasības atņemt policijai finansējumu un nojaukt pieminekļus vēsturiskām personībām ar "nepareizu" viedokli – Teodoram Rūzveltam, Tomasam Džefersonam, Kristoforam Kolumbam. Pārmaiņās skāra dažu brendu "rasistiskos" simbolus: nosaukumu mainīja tvaicētie rīsi "Uncle Ben's" un pankūku sīrups "Aunt Jemima", savukārt serviss HBO Max uz laiku dzēsis no sava kataloga godalgoto filmu "Vējiem līdzi". Pastiprinājās cīņa ar rasismu modes pasaulē, bieži skanēja ziņas par diskrimināciju ādas krāsas dēļ. Kaislības mazliet rimās, kad vēlēšanās uzvarēja Džo Baidens, tomēr problēmas vēl nāksies risināt.

Caur vīrusiem un dumpjiem – uz Balto namu

Prezidenta vēlēšanas ASV šogad bija skandalozas. Pandēmija, dumpji, korupcijas sazvērestības – tādu ziņu fonā kandidāti cīnījās par balsīm. Džo Baidens sacīkstēs iespiedās gandrīz nejauši: pirms premieries Dienvidkarolīnā viņš nebūt nebija favorīts. Bet Donalds Tramps itin labi varēja pretendēt uz nākamo prezidentūras termiņu, tomēr ekonomiskos panākumus nivelēja koronavīruss.

Amerikāņi uzskata notiekošo par "apvērsumu". Vai gaidāms kara stāvoklis?

Sāncenši neizrādīja ne mazāko cieņu viens pret otru un sacentās skarbās frāzēs par Krieviju un Ķīnu. Kampaņu pavadīja spekulācijas par to, ka sakautais Tramps atteiksies pamest Balto namu. Kašķīgās vēlēšanas sašķēla amerikāņus (piemēram, Kalifornijā Baidena uzvara radīja sajūsmu, Teksasā – protestu), abu kandidātu piekritēji organizēja mītiņus un maršus. Republikāņi apliecināja, ka vēlēšanas bijušas negodīgas, tomēr to rezultātus tiesā apstrīdēt neizdevās. 6. janvārī Kongress izskatīs elektoru balsojuma rezultātus un tikai pēc tam izsludinās Baidena uzvaru.

Makrons pret islāmistiem, musulmaņi – pret Makronu

Nekādu jaunavības izziņu, nekādas skološanās mājās, visus uzaicinātos imamus – kontrolēt, visas reliģiskās kopienas – pārbaudīt. Tādus soļus gatava spert Francijas valdība, lai radītu valstī tā saucamo apgaismoto islāmu. Prezidents Emanuels Makrons noskaņots apņēmīgi. Pie tam Francija ir islāmiskākā valsts Eiropā – gandrīz 6 miljoni iedzīvotāju ir musulmaņi.

Viss sākās ar skolotāja Samuela Padī slepkavību oktobrī. Čečenu izcelsmes vīrietis viņam nogrieza galvu par žurnālā Charlie Hebdo publicēto karikatūru demonstrāciju. Cilvēki bija sašutuši: Francija ir laicīga valsts, un vārda brīvības principi tajā ir fundamentāli. Nicas mērs ierunājās par to, ka ir jāiznīdē "islāmiskais fašisms", Makrons ierunājās par "islāmisko separātismu". Pāri musulmaņu valstīm vēlās sašutuma vilnis, franču precēm pieteica boikotu. Turcijas prezidents Redžeps Erdogans apšaubīja Makrona garīgo veselību. Parīze rezultātā atsauca savu vēstnieku Turcijā.

Trīs protestu sezonas Baltkrievijā

Vasaras nogale, rudens un pat ziema Baltkrievijā aizritēja protestos un sadursmēs. Pilsoniskās nepakļaušanās akcijas sākās pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā, kad uzvaru ar 80% balsu uzvaru izcīnīja Aleksandrs Lukašenko.

Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Protestu dalībniekus atbalstīja Eiropas Savienība un ASV, pret Minsku ieviesa ierobežojumus. Novembrī ES noteica individuālas sankcijas Lukašenko un vairākām baltkrievu amatpersonām. Lukašenko bijusī sāncense drīz pēc protestu sākuma pameta valsti un no Lietuvas aicināja sākt streiku (bez rezultāta – visas rūpnīcas darbu turpināja) un ieviest sankcijas pret "biznesu, kas saistīts ar Lukašenko un viņam tuvajiem oligarhiem". Rudenī Lukašenko informēja par konstitucionālo reformu, kas ļaus sadalīt varas struktūru pilnvaras. Tomēr tās būtība vēl joprojām nav skaidra.

Krievijas miers Karabahā

Septembra beigās Kalnu Karabahā pēc gandrīz 26 gadus ilga pārtraukuma atsākās karadarbība. Atbildību par kara sākumu Azerbaidžāna un neatzītā Kalnu Karabahas republika uzvēla viena otrai. Azerbaidžānas armija KKR teritorijā ieņēma Gadrutu, Fizuli un Zangelanu. Baku darbības atbalstīja Turcija, kas pieprasīja strīda militāru risinājumu. Maskavu satrauca centieni internacionalizēt konfliktu un iesaistīt kaujiniekus no Tuvajiem Austrumiem. Abās pusēs gāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Azerbaidžānas armija ieņēma Šušu, un KKR vienību situācija bija kritiska. 9. novembrī Erevāna, Baku un Maskava parakstīja rezolūciju par karadarbības pārtraukšanu. Saskaņā ar to, Baku saņēma virkni teritoriju, kas agrāk piederēja Azerbaidžānas PSR. Karabahā iegāja mierneši no Krievijas. Viņi palīdz bēgļiem atgriezties mājās, veicina gūstekņu un bojāgājušo mirstīgo atlieku apmaiņu.

Ķīniešiem ir jautājumi par debesīm

Šogad Ķīna ir paspērusi soli tuvāk līdera vietai kosmosā – uz Mēness nosēdusies jau trešā zonde ar mērķi saņemt grunts paraugus.

Dzīvesveids – dumpis. Ar ko Taizeme atšķiras no Baltkrievijas vai Kirgizstānas

Tās nosaukums "Čanje-5" ir simbolisks: Čanje ir Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā. ĶTR kosmiskajai misijai vajadzētu paplašināt zināšanas par Zemes pavadoņa ģeoloģisko vēsturi. Lai arī Ķīna ir trešā valsts pēc ASV un PSRS, kas iekarojusi Mēnesi, tā ir pirmā šāda veida misija cilvēces vēsturē – to atzina arī NASA administrators Džeimss Braidensteins.

Tā nav pirmā Pekinas kosmiskā uzvara. Vasarā pētījumu zonde "Tjaņveņ-1" ("Jautājumi debesīm") devās uz Marsu. Gada laikā Ķīna īstenojusi 34 startus orbītā – vairāk nekā jebkura cita valsts.

Ilga šķiršanās angļu stilā

Gada beigās Eiropas Savienība oficiāli zaudē Lielbritāniju. Formāli valsts pameta bloku 31. janvārī, turpmākos vienpadsmit mēnešus vienojās par "šķiršanās" noteikumiem. Process teju vai neizgāzās: strīdējās gan par standartiem, gan piekļuvi tirgiem, gan britiem svarīgo zvejas jautājumu. Pēdējās dienās pirms Ziemassvētkiem darbs ritēja caurām dienām, līdz bija panākta vienprātība. Tirdzniecības darījumu vēl nāksies ratificēt abu pušu parlamentiem, tomēr, domājams, šajā jautājumā šķēršļi neradīsies. Izstāšanās bez darījuma ir murgs, ar ko britus biedēja vairākus gadus. Realitāte izrādījusies daudz labsirdīgāka.