Pēdējā brīdī Lielbritānija un ES ir vienojušās. Visi dalībnieki jūtas atviegloti: izdevies izvairīties no vissliktākā scenārija — Brexit bez darījuma, kura neizbēgamā sekas būtu ilgstošs haoss ekonomikā un pušu attiecībās. Situāciju portālā RIA Novosti skaidro Irina Alksnis.
Augstākās amatpersonas šķiet gandarītas ar panāktajiem rezultātiem un pauž atturīgu optimismu. Pēc britu premjera teiktā, dokuments nodrošinās "veselīgas, dinamiskas, produktīvas un stabilas attiecības" starp karalisti un Eiropu. Savukārt Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena nosaukusi vienošanos par visaptverošu, tiesa, precizējot, ka bez tās Brexit stiprāk iezāģētu Lielbritānijai nekā ES.
Rodas jautājums, kurš no spēles dalībniekiem īsto melo.
Ne velti situācija tik ilgi karājās mata galā, un vienošanās galu galā tika panākta jau pēc visu ieplānoto termiņu izbeigšanas: nesaskaņas bija tik milzīgas, un katra puse uzspieda kontrahentam nepieņemamus nosacījumus.
Tikai svētdien Londona burtiski izjauca vienošanos ar visai asiem izteikumiem par Briseli, bet jau ceturtdien viss bija nokārtots. Acīmredzot, lai to panāktu, pēdējās dienās kāds piekritis iepriekš nepieņemamiem nosacījumiem.
Brexit dokuments ir tāda inkunābula divu tūkstošu lappušu apjomā. Pilnīga izpratne par vienošanās būtību šobrīd ir tikai dažiem. Pagaidām publiskajā telpā ir galvenokārt saukļi: brīvās tirdzniecības un bezvīzu pārvietošanās saglabāšana, kā arī "sabalansēta" piekļuve jūras resursiem. Tikai laiks un reālā dzīve parādīs, par ko patiesībā izvērtīsies noslēgtā vienošanās.
Taču angļu eksperti jau atzīst, ka "rezultātā ES panākusi vēlamo, bet Lielbritānija — diez vai".
Diennaktī pirms vienošanās panākšanas kāds franču ierēdnis ziņoja aģentūrai Reuters, ka "pēdējo 48 stundu laikā briti ir ievērojami piekāpušies". Tas atbilst arī līguma dedzīgajam atbalstam no Emanuela Makrona puses – viņš uzsvēra, ka tā ir "ārkārtīgi svarīga" franču pilsoņu, zvejnieku (un tās ir īpaši svarīgi, jo zvejniecība bija viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem sarunās) un ražotāju aizsardzībai.
Savukārt zināmie vienošanās aspekti, proti status quo iesaldēšana uz 5,5 gadiem zvejas tiesību jautājumā, pakāpeniski samazinot eiropiešu daļu vien par 25%, arī norāda uz to, ka jāpiekāpjas bija galvenokārt britiem. Tas ir īpaši simboliski pēc nesenajiem Borisa Džonsona iztleikumiem par nacionālās suverenitātes principiālo nozīmi.
Tajā pašā laikā īpašas izvēles Londonai nebija.
Grūti pateikt, uz ko Džonsons cerēja, kad pagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtējos pasākumus jaunā īpaši lipīgā koronavīrusa paveida apkarošanai, bet Eiropas Savienība izmantoja situāciju, lai organizētu "ģenerālmēģinājumu" un demonstrētu britiem, pie kā novedīs Brexit bez darījuma. Apturētā satiksme izraisīja kolapsu uz robežas, salas iedzīvotāju apokaliptiskas prognozes par iespējamo preču piegāžu pārtraukumu un lietišķo aprindu niknumu pret valdību.
Un lūk kāda pārsteidzoša sakritība: Francija mīkstināja blokādi tieši tajā brīdī, kad, pēc insaideru ziņām, Londona piekāpusies sarunu gaitā.
Pēc nedēļas briti uz savas ādas sajutīs, cik stingras un viņiem nepatīkamas ir vienošanās ar kontinentu.
Kas attiecas uz ES, tad tai arī jāsaved kārtībā bilance. No vienas puses, Apvienotās Karalistes izstāšanās, protams, ir smags zaudējums Savienībai, tai skaitā nenovēršami strauji pieaugoša slodze donorvalstu budžetiem. No otras puses, arī plusi ir.
Pēdējos gados Eiropas Savienībā pieaug iekšējā turbulence: palielinās valstu — finanšu palīdzības saņēmēju — pretenzijas, palielinās Eiropas normu neievērošanas gadījumi, pat izskan draudi sekot Londonas pēdās, bet galvenie brēcēji, proti, Polija un Ungārija rāda citiem "sliktu piemēru".
Tas, ka Brisele ir spējusi panākt savu un salauzt Londonas stūrgalvību, ļaus ērti kontrolēt parējās Savienības valsis. Turklāt nākamajos mēnešos Eiropa varēs vērot, cik sāpīgi Brexit nosacījumi ir Lielbritānijai, un tas tikai pastiprinās disciplinējošo efektu.
Arguments, ka pat valsts ar vienu no lielākajām ekonomikām nav spējīga pretoties Eiropas spiedienam, palīdzēs ES gan savest kārtībā iekšējās rindas, gan arī iebiedēt īpaši spītīgos.