RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Ventspils ostā – otrajā lielākajā Latvijā – OFAC sankciju, pandēmijas, energonesēju cenu izmaiņu un Krievijas kravu pārorientēšanas politikas rezultātā šogad būtiski samazinājušies kravu aptrādes apjomi. Ostas pārstāvji uzskata, ka izeja meklējam ostas darbības organizācijas grozījumos – tai jāpievēršas jaunu pakalpojumu sniegšanai, stāsta Diena.
Ostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane atzīmēja, ka 2020.gadā gandrīz pilnībā apstājies akmeņogļu tranzīts no Krievijas – 11 mēnešos kritums sasniedzis 90%. Viņa atzīmēja, ka Krievija, akmeņogļu kravu izcelsmes valsts, cenšas pārorientēt tās uz savām ostām – tā ir ilgtermiņa politika. Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze to iezīmējusi vēl spilgtāk
Naftas produktu cenu svārstības pandēmijas laikā būtiski ietekmējušas Venstpils ostu – naftas produktu kravu apmērs ir samazinājies par 20%, stāstīja Strautmane.
Viņa arī atzīmēja, ka Ventspils brīvosta no plānotajiem ieņēmumiem šobrīd atpaliek par aptuveni 22%. "Tas nav labs rādītājs, bet bija prognozējams. Ventspils brīvostas pārvalde pašlaik no savas puses ir nodrošinājusi visu infrastruktūru, ostas darbība nav pārtraukta, kuģi var ienākt. Mēs pildām visas saistības ar kredītiestādēm," sacīja Strautmane.
Viņa piezīmēja, ka jau gadiem tiek strādāts pie citu kravu piesaistes, taču ir skaidrs, ka Krievijas kravu apmēru ar nevienas citas valsts kravām pilnībā aizstāt nebūs iespējams.
Pēc viņas domām, nākotnē finansiālajai situācijai uzlabojoties, Ventspils brīvostas pārvalde varētu atsākt domāt par industriālo objektu būvniecību.
"Visi iesāktie objekti tiek turpināti, bet tālākās ieceres pašlaik ir atliktas līdz "labākiem laikiem". Pateikšu arī kādēļ - pašlaik Ventspils brīvostas pārvaldei nav iespēju saņemt jaunus aizņēmumus. Jau šogad saskārāmies ar lielu izaicinājumu pārkreditēties, jo mums atteica 10 bankas. Te jāsaka paldies par iesaistīšanos satiksmes un finanšu ministram, jo mēs varējām pārkreditēt savas saistības Valsts kasē. Taču jaunu aizņēmumu mēs pašlaik bankās nevaram saņemt," atzina Strautmane, norādot, ka tās ir OFAC sankciju sekas.
Strautmane atklāja, ka no Valsts kasē saņemtā 15,3 miljonu eiro aizdevuma, 7,4 miljoni ir izlietoti Ventspils brīvostas pārvaldes esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Otra daļa tiek izmantota iesākto infrastruktūras objektu turpināšanai.
Pašlaik brīvostas pārvaldes kredītsaistību apmērs ir 33 miljoni eiro, un osta nesaskata grūtības to izpildē – tā ir samērīga finansiālā slodze.
Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis pasziņoja, ka patlaban ostai jādomā par pievienotās vērtības palielināšanu, loģistikas pakalpojumu, kravu pārfasēšanas, starpproduktu pārstrādes kvalitātes paaugstināšanu un jaunu produktu ražošanu brīvostas teritorijā.
"Tas ļaus arī kravu īpašniekiem saskatīt Ventspils ostas priekšrocības, ja mēs Krievijas jaunās ostas spējam izkonkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Tā ir stratēģiska iespēja, un šajā virzienā ir jāstrādā," uzsvēra Kristovskis.
Taujāts, kā osta plāno konkurēt ar Krieviju par kravām, ja kaimiņvalstij ir iespēja piešķirt atlaides kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu līdz savām ostām, Kristovskis paziņoja, ka ir ļoti grūti konkurēt, ja ekonomikā iejaucas politika. Pēc viņa domām, Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu, jo tas mazina transporta un loģistikas efektivitāti, palielina CO2 izmešus.
Viņš arī norādīja, ka iepriekšējos gados līdzekļi ir ieguldīti ne tik daudz brīvostas attīstībā, cik objektos, kuri drīzāk ir saistīti ar pilsētas attīstību - pievedceļos, augsto tehnoloģiju parkā, industriālajā zonā. "Šādi objekti nevairo brīvostas konkurētspēju, pārkrauto kravu apmērus vai ostas kapteiņa dienesta darba kvalitāti, proti, funkcijas, kuras ir tieši saistītas ar ostas darbību," uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks.
Jautājumā par investoru piesaisti viņš atzīmēja, ka esot grūti radīt jaunas ražotnes ostkas teritorijā Ventspils domas pozīcijas dēļ, kas nevēlas noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus – bieži vien kontrakti tiek slēgti uz vienu gadu, un potenciālos rezidentus tas atbiedē.
Tagad brīvosta esot gatava iznomāt gan ēkas, gan zemi uz 25 gadiem, lai piesaistītu investorus, kuri ostas teritorijā varēs izveidot jaunus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas, tomēr jūtama Ventspils domes pretestība. Kristovskis pauda cerību uz pašvaldības sapratni un izmaiņām vietvaras politikā.