Kratīšanas, aizturēšanas un nopratināšanas, ar ko saskārās seši žurnālisti – ziņu aģentūru Baltnews un Sputnik ārštata autori, bija iespējamas tāpēc, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar skaidrojumu, kā traktēt sankcijas, kas vērstas pret konkrētām personām, stāsta Pjotrs Sologubs portālā Baltnews.
Traktējam un interpretējam
Izrādās, ka jau vasarā Latvijas speciedenesti nosūtījuši EK pieprasījumu jautājumā, kā traktēt pret Krieviju vērstās ES sankcijas. EK atbildes vēstulē konstatēja, ka saņemts vairāku nacionālo kompetento iestāžu kopīgs pieprasījums, tātad līdz ar Latvijas specdienestiem par šo problēmu dzīvi interesējušies arī igauņi un lietuvieši.
Arī Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, cenšas apspiest jebkādu viedokli, kas atšķiras no valdības pozīcijas, un karo ar žurnālistiem.
Kāpēc atbildi sniegusi Eiropas Komisija? Tāpēc, ka struktūra atbild par likumprojektu sagatavošanu un kontrolē ES līgumu un citu tiesisko aktu ievērošanu.
Kāpēc atbildi parakstījis Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis? Tāpēc, ka novedis dzimto valsti līdz kliņķim un nosaucis to par "panākumu stāstu", viņš devās turpināt karjeru uz Eiropas Parlamentu.
Tagad Dombrovskis ir pašas Urzulas fon der Leienas, EK priekšsēdētājas vietnieks.
Savā vēstulē viņš stāsta, ka var iesaldēt kontus un vērst finansiālu un ekonomisku spiedienu (metodes ir uzskaitītas) pret jurdisko personu, kas nav iekļauta sankciju sarakstos, ja to kontrolē personas, pret ko vērstas sankcijas.
Minēts, ka neviens nedrīkst sadarboties (pieņemt darbā vai sniegt pakalpojumus) ar juridiskām personām, ko kontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas.
Šķiet, EK atbilde devusi brīvu vaļu Latvijas specdienestiem, kuri sāka žurnālistu – Krievijas ziņu aģentūru ārštata autorus.
Vēstule deva iespēju ES individuālās sankcijas pret Dmitriju Kiseļovu attiecināt uz visu gigantisko starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" holdingu (kura ES sankciju sarakstā nav), ko vada Kiseļovs.
Saskaņā ar VDD loģiku, rakstīt materiālus holdinga izdevumiem, - nozīmē stāties ekonomiskās attiecībās ne tikai ar holdingu, bet arī pašu Kiseļovu. Nepārprotams sankciju pārkāpums un noziegums!
Nu, tādā gadījumā VDD vadītājam Normundam Mežvietam žigli jāizsludina kadru skaita palielināšana – pēc viņu traktējuma, sankciju pārkāpēju Latvijā ir līdz kaklam. Lai visus piespiestu pie sienas, tagadējā darbinieku skaita nepietiks.
Viena vienīga ķecerība
Domāju, vajadzētu sākt ar "Latvijas dzelzceļu" – tā skandalozie kontakti ar aizliegtiem objektiem ir redzami un plaši atspoguļoti presē.
Piemēram, LDz sabiedrisko attiecību vadītāja Ella Pētermane stāstīja, ka AAS "Rossijskije žeļeznije dorogi" arī turpmāk būs viens no galvenajiem LDz partneriem regulāru pārvadājumu un tranzīta projektu jomā, neskatoties uz Krievijas tranzīta kravu apjoma sarukumu caur Latviju. LDz nākotnē saskata potenciālu sadarbības aktivizācijai ar RŽD kravu pārvadājumu organizācijā starp Ķīnu un Eiropu.
Kā tā – "viens no galvenajiem LDz partneriem"? Kāds "potenciāls sadarbības aktivizācijai"? Par ko jūs runājat?
AAS prezidents "Rossijskije žeļeznije dorogi" prezidents Oļegs Belozerovs ir individuālo sankciju sarakstā, tātad, pec varasiestāžu loģikas, - toksisks. Visus, kas mēģina noslēgt līgumus ar viņa kompāniju, vajag nekavējoties pārmeklēt, aizturēt un kaismīgi nopratināt.
Pēc tam likumsakarīgi seko "Latvijas Gāze", kas cieši sadarbojas ar "Gazprom". Ne mazāko šaubu – "Gazprom" ir LG svarīgākais partneris.
Kas tur vada "Gazprom"? Aleksejs Millers. Arī viņš ir sankciju sarakstā. Kādi tad tur var būt kontrakti, līgumi, piegādes? Jā, VDD klāsies plāni: lai izņemtu visus lietišķos pierādījumus, dokumentus būs jāizved veseliem vilcienu sastāviem. Tas nekas, lai palūdz LDz – viņiem tik un tā vairs nav ko zaudēt.
Protams, var iebilst: Millers un Belozerovs tak ir ASV, nevis ES sankciju sarakstā.
Pirmkārt, tagad bēdīgi slavenajā LR KL 84. pantā tālredzīgi ir runa par sodu par sankciju pārkāpumiem, ko ieviesusi Apvienoto Nāciju organizācija, Eiropas Savienība un citas starptautiskās organizācijas". Tātad sarakstu var paplašināt.
Otrkārt, pērn amerikāņu sankciju dēļ Latvijā "izģērba un palaida pliku un basu" biznesmeni Aivaru Lembergu – viņam atņemta Ventspils osta. Ar to pašu ieganstu – amerikāņu sankcijām – valsts sagrāba arī Rīgas ostu.
Tā pati vāle vien ir, ko Latvija tagad vicina uz visām pusēm.
Darba pilnas rokas
Arī ES sankciju saraksta kontekstā Latvijas specdienestiem tagad – pēc precedenta ar žurnālistiem – darba ir pilnas rokas.
Vispirms jāizķemmē visi dzemdību nami – daudzos stāv "Švabe" ražots infrasarkanais neonatālais sildītājs. Holdings "Švabe" ir valsts korporācijas "Rosteh" elements.
Gan "Švabe", gan "Rosteh" jau no 2014. gada ir ASV sankciju sarakstos. "Rosteh" ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs – ES sankciju sarakstā.
Neskatoties uz to, gadu pēc Čemezova iekļaušanas sarakstos, holdings "Švabe" reģistrēja zīmolu kirilicā un latīņu alfabēta burtiem Latvijā un citās ES valstīs. Tagad tā pārdod 16 veidu preces un pakalpojumus. Tiesa, ES tas neuztrauc ne mazākajā mērā.
Toties Latvijā, ņemot vērā sankciju plašo traktējumu, specdienestiem tagad darba pietiks.
"Rosteh" uzņēmums "Švabe" pārdod dažnedažādas iekārtas, no medicīniskajām, līdz ģeodēziskajām, tāpēc bail pat domāt, kādus spēkus, laiku un kadrus nāksies veltīs VDD, lai atklātu visus līgumus, kas "noziedzīgi" parakstīti no 2015. gada. Specdienestu loģika ir skaidra – no tā var gūt labumu Čemezovs.
Un, protams, nav skaidrs, kāpēc specdienesti nav pievērsuši uzmanību Latvijas zinātnieku darbam Eiropas kosmiskās aģentūras (EKA) projektos.
EKA taču pilnā spērā sadarbojas ar "Roskosmos", bet "Roskomos" vada Dmitrijs Rogozins – Dmitrija Kiseļova kaimiņš ES sankciju sarakstā.
Atklāti sakot, tīri vai galva iet riņķī no perspektīvām, ko Latvijas specdienesti sev uzzīmējuši ar "žurnālistu lietu".
Piemēram, daudzi datoru lietotāji izmanto Kasperska antivīrusu programmas. Bet Eiropas Parlaments visu "Kasperska laboratorijas" programmatūru uzskata par "nedrošu vai pat kaitīgu". Vai nebūtu laiks specdienstiem sarīkot kārtīgu kratīšanu visā valstī?
Interesanti, ka laižot klajā savus padomus, EP un EK nepiemirst uzsvērt, ka tās ir tikai rekomendācijas.
Tas, ka Latvijas specdienesti pārvērš rekomendācijas par pavēlēm, ir viņu pašu personīgā iniciatīva. Drīz vien ieraudzīsim, pie kā tā novedīs.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.