RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Saskaņā ar datiem novembra beigās, reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā sastādījis 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. 2019. gada beigās bezdarbs sastādījis 6,2%, vēsta BNN.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka novembrī bezdarbs saglabājies oktobra līmenī. Novembrī NVA bija reģistrēti 67 518 bezdarbnieki, oktobrī – 67 124. Tātad pieaugums sastādījis tikai 394 cilvēkus.
Bezdarba līmenis mazliet krities Rīgā un Rīgas reģionā, bet pārējos valsts reģionos – pieaudzis.
Zemākais bezdarba līmenis novembra beigās reģistrēts Rīgas reģionā - 5,7% (-0,1 procentpunkts), augstākais bezdarba līmenis novērots Latgalē - 15,1% (+0,1 procentpunkts).
Bezdarbs Zemgalē pieaudzis par 0,2 procentpunktiem - līdz 6,9%, Vidzemē – par 0,1 procentpunktu līdz 7,2%, Kurzemē – par 0,1 procentpunktu, līdz 7,7%.
Bezdarbs Rīgā novembrī samazinājies par 0,1 procentpunktu – līdz 5,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
2019. gada nogalē bezdarbs Latvijā sastādījis 6,2%. Tā līmenis sāka pieaugt pavasarī sakarā ar ārkārtējās situācijas režīma un ierobežojumu ieviešanu koronavīrusa pandēmijas rezultātā. Jūlija beigās tas sasniedza 8,6%, pēc tam bezdarbs pakāpeniski samazinājās.
Iepriekš kadru atlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa pauda viedokli, ka koronavīrusa pandēmijas lielākā ietekme algu un bezdarba jomā vēl ir priekšā, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta.
Viņa uzskata, ka bezdarbs pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau pieaugusi, un tas savukārt vedīs pie algu korekcijas. Izmaiņas noteikti būs vērojamas darba devēju un darbinieku sadarbības formā – aizvien biežāk vērojama nodarbinātība uz noteiktu laiku, projektos. Eksperte pauda pārliecību, ka tirgū parādīsies virkne elastīgu nodarbinātības variantu.
Tāpat viņa atzīmēja, ka daudzi uzņēmumi mainījuši atalgojuma politiku, apturējuši attīstības projektus, iesaldējuši jaunu darbinieku atlasi.
Ārste-Avotiņa konstatēja, ka procesi turpinās un liela daļa darba devēju būs spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus.
Pēc viņas vārdiem, patlaban ir neiespējamo novērtēt valsts ieviesto atbalsta mehānismu lietderību. No vienas puses, tie palīdz sarežģītā stāvoklī nonākušiem uzņēmumiem izdzīvot, no otras puses – pagarina kompāniju "lēno nāvi", kuru biznesa pamatā bija nepilna nodokļu nomaksa. Tas savukārt apgrūtina darbinieku pārkvalifikāciju un jauna darba devēja meklējumus.