Pēdējie divi štati no sešiem strīdīgajiem, - Arizona un Viskonsina – apstiprinājuši un sertificējuši Džozefa Baidena uzvaru. Trampa štābs cieš sakāves vienā tiesas procesā pēc otra. Perspektīvas novest lietas līdz Augstākajai tiesai nav lielas – to atzīst pat Donalds Tramps. Viņš plāno pieteikt savu kandidatūru 2024. gada prezidenta vēlēšanām 20. janvārī – Džo Baidena inaugurācijas dienā. Tas patiešām ir aizejošā prezidenta stilā – pacensties sabojāt svētkus oponentam, portālā RIA Novosti stāsta Veronika Krašeņņikova.
Pa to laiku jaunievēlētais prezidents veido komandu. Starp jaunajiem kadriem mūs pārsvarā interesē drošības aparāts. Tajā Baidens ir sapulcējis jaunus un kompetentus domubiedrus. Viņi veido saliedētu komandu. Trampa prezidentūras laikā viņi kopā izstrādāja politiskos lēmumus Amerikas jaunās drošības pētījumu centrā (Center for a New American Security, CNAS) – Baidena aktīvākajā kadru rezervē. Kopīgiem spēkiem viņi arī naudu nopelnīja: valsts sekretārs Entonijs Blinkens un viena no galvenajām aizsardzības minsitra posteņa kandidātēm Mišela Flornoja kopā izveidoja WestExec Advisors. Stratēģisko konsultāciju kompānija piedāvā klientiem "nepārspējamus sakarus aizsardzības, ārpolitikas, izlūkošanas, ekonomikas, kiberdrošības, datu konfidencialitātes un stratēģisko komunikāciju jomās". Īsāk sakot, tirgo sakarus un ietekmi. Lobiji.
Valsts sekretārs Entonijs Blinkens jaunībā mācījies elitārā skolā Parīzē – tas palīdzēs sarunās ar frančiem un transatlantiskās partnerības atjaunošanā. Baidens jutīsies komfortabli ar Blinkenu - viņš bija Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos viceprezidentūras gados (2009.-2013.) un ieņēma prezidenta Obamas vietnieka palīga posteni. Līdz šim Blinkens ir bijis ideāls funkcionārs un palīgs, ne politiķis, prot uzklausīt šefu un dot to, kas viņam vajadzīgs noteiktajā situācijā. Taču tagad viņš pirmo reizi iznāks zem klajas debess – valsts sekretāram piešķirta zināma autonomija.
Tomēr Entonija Blinkena panākumi darbā agrākajā administrācijā ir visnotaļ pieticīgi. Viņš izstrādāja sankcijas pret Krieviju Krimas dēļ, tomēr nevar uzrādīt "gabalos saplosītu" Krievijas ekonomiku. Viņš ir viens no Sīrijas stratēģijas autoriem, tomēr var tikai novērot Bašara Asada un Krievijas uzvaru. Savukārt Lībijā, šķiet, uzvar visi, tikai ne Vašingtona.
Nacionālā izlūkdienesta direktora vietu pirmo reizi ieņems sieviete – 51 gadu vecā Evrila Heinsa, 2013.-2015. gg. viņa bija CIP direktora vietniece, līdz Obamas administrācijas darbības noslēgumam – padomnieka vietniece nacionālās drošības jautājumos. Viņas spilgto dzīves ceļu jau aprakstīja žurnāls "Newsweek" 2013. gadā ar virsrakstu "Vismazāk ticams, ka viņa būtu spiegs".
Bioķīmiķa un mākslinieces meita Evrila Heinsa no 12 gadu vecuma kopa slimo māti. Sieviete nomira, kad meitai bija 16. Vecākajās klasēs meitene aizrāvās ar tehniku un piepelnījās autodarbnīcā. Pēc skolas devās uz Japānu un saņēma brūno jostu džudo. Studēja fiziku Čikāgas universitātē, brīvdienās iemīlējās lidošanas instruktorā. Kopīgiem spēkiem viņi atjaunoja vecu divmotoru lidmašīnu "Cessna" un tajā devās uz Eiropu. Virs jūras lidmašīnu pārklāja ledus, abi dzinēji noslāpa, un jaunieši tikai brīnumainā kārtā nolaidās Ņūfaundlendas salas piekrastē. Apmetušies Baltimorā, dzīvesbiedri izsolē nopirka ēku bīstamā priekšpilsētā, kurā agrāk bija bārs, bordelis un narkomānu perēklis. Pārdeva lidmašīnu, ēkā iekārtoja grāmatnīcu un kafejnīcu, kas izpelnījās tādus panākumus, kas banka ieteica viņiem veidot tamlīdzīgu iestāžu tīklu.
Viņas biogrāfijā psihologs saskatīs tieksmi pēc avantūrām un riska, spēku pārvarēt sarežģītas situācijas un sameklēt izeju no strupceļa. Darbam izlūkdienestā un politikā piemērotas īpašības.
1998. gadā Heinsu ieinteresēja starptautiskās tiesības, un viņa iestājās Džordžtaunas universitātē. 2003. gadā sāka darbu ASV Valsts departamenta juridiskajā ofisā, un pēc tam strauji kāpa pa karjeras kāpnēm: jau 2010. gadā viņa Obamas administrācijā kļuva par prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieku un Nacionālās drošības padomes juristu. Viņas kolēģis no padomes Bendžamins Roudss teica: "Viņa ir pats jaukākais cilvēks no visiem, ko mēs jebkad esam satikuši."
"Jaukā" Evrila Heinsa ir liela speciāliste militārā spēka pielietojuma juridiskajos aspektos, piemēram, dronu triecienu jautājumā – šos jautājumus nodrošināja tieši viņa.
Talantīgs cilvēks ir arī padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Sallivans. Daudz pieredzējušais diplomāts Ričards Holbruks stāstīja, ka viņam ir izredzes ieņemt valsts sekretāra vietu. Hilarija Klintone (Džeiks bija viņas "labā roka" Valsts departamentā un prezidenta kampaņas laikā) viņā saskatīja pat nākamā prezidenta iedīgļus. Bils Klintons reiz ieteicās dzīvesbiedrei: ja Džeiks vēl sākšot arī saksofonu spēlēt, viņam būs iemesls nopietnām bažām.
Sallivans ir Džozefa Nao "gudrā spēka" koncepcijas piekritējs. Kolēģi stāsta, ka viņš esot atbalstījis "ASV aktīvāku dalību jautājumu risināšanā" un "atbildes pasākumus, kas ietvertu militāro elementu". Sīrijā – "agri aicināja apbruņot dumpiniekus", Ukrainā – apbruņot ukraiņu karavīrus.
"Atsakieties no cinisma. Atsakieties no pašpārliecības. Un neesiet draņķi," tādi bija Sallivana ceļavārdi Minesotas universitātes absolventiem. Arī viņu kolēģi uzskata par patīkamu personību.
Starp citu, Džeika Sallivana dzīvesbiedre Megija Gudlandere bija Jēlas universitātes studente, kur viņš lasīja lekcijas. Viņi apprecējās 2015. gadā, ceremonijā piedalījās Hilarija Klintone. Arī Megija strādāja Amerikas jaunās drošības centrā, viņa ir ASV Gaisa spēku izlūkošanas leitnante rezervē. Spriežot pēc foto, valdzinoša leitnante.
Pārmantojamības simbols jaunajā administrācijā – Džons Kerijs. Viņš nodarbosies ar demokrātiem un pasaulei svarīgajiem klimata jautājumiem. Teicama loma politikas patriarham.
Neliela aizķeršanās iznākusi ar aizsardzības ministra posteni, lai arī pirms nedēļas šķita, ka galvenā pretendente uz šo posteni Mišela Flornija ātri gūs vispārēju atbalstu. Baraka Obamas prezidentūras laikā viņa bija aizsardzības ministra vietniece politikas jautājumos – "Pentagona smadzenes", un viņas stratēģija – militārisms ar uzpūstiem muskuļiem. Tomēr, šķiet, traucē tie paši lobēšanas līgumi, pie kuriem Flornojas kundze aktīvi strādāja WestExec Advisors kopā ar Entoniju Blinkenu, jo kampaņas laikā Džo Baidens apsolīja, ka nežēlos lobētājus. Pie tam, dažs labs Vašingtonā uzskata, ka komandā valda pārāk liela vienprātība, nenāktu par ļaunu arī atšķirīgi viedokli.
Protams, visas kandidatūras vēl jāapstiprina Senātā, ko patlaban kontrolē republikāņi.
Ko visi šie "jaukie un patīkamie" cilvēki gatavo, piemēram, Krievijai?
Viņi visi atbalsta "gudrā spēka" pieeju un intervenci. Tā ir jau saliedēta komanda, pretrunas tajā iespējamas tikai dažās detaļās. Vienprātības apstākļos lēmumu pieņemšana būs ātra un efektīva, bez iekšējām domstarpībām. Viņi "ies uz priekšu kā vilku bars" – tā saliedēto agresiju raksturoja kāds zinošs analītiķis.
Pirmkārt, Krievijas aspektā pletīsies plašumā Krievijas iekšējo lietu kritika. Otrkārt, aktivizēsies "mīkstais spēks" pēcpadomju telpā. Ukrainā tas papildinās "stingro" militāro spēku, ko turp virzīja Trampa administrācija. Treškārt, Vašingtona sāks aktīvu vardarbīgu spēli reģionos, kur tās intereses saduras ar Krieviju, piemēram, Tuvajos Austrumos, tiks izmantoti militārie līdzekļi.
Pagaidām iespējama tikai viena divpusējās mijiedarbības tēma – bruņojuma kontrole, no starptautiskajām tēmām – kodoldarījums ar Irānu. Tomēr līdz ar demokrātu administrāciju iespējama Krievijas-ASV attiecību klasisko jautājumu atgriešanās, lai arī jaunā spriedzes līmenī.
Galu galā tuvākos četrus gadus var gaidīt aktīvu konkurenci ar vadāmu spriedzi. Tās ir vienīgās normālās attiecības starp Krieviju un Ameriku, ja Krievija stingri saglabā savas pozīcijas.