Atgādināsim, ka 2017. gadā miljardieris iemaksāja federālajā kasē komisku summu – 750 dolārus. Salīdzinājumam: apkopēja, kura saņem 30 tūkstošus gadā, maksā federālo nodokli apmēram 1,9 tūkstošu dolāru apmērā, neskaitot štata nodokļus, sociālo apdrošināšanu un medicīnisko apdrošināšanu – vēl apmēram trīs tūkstošus, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Ar pandēmiju maskētās ekonomiskās krīzes fonā amerikāņu ieinteresējusi dīvainā disproporcija. Sociālajos tīklos atskanējuši ierosinājumi atrisināt situāciju. Vietējo acīs galēji kreisi noskaņotais politiķis Bērnijs Sanderss par iedrošinājās izteikt pretenzijas visspēcīgajam Džefam Bezosam. "Amazon vajadzētu maksāt vairāk nekā nulli dolāru federālo ienākumu nodokļu," kautri ieminējās ASV senators.
Aizliegto tēmu uzdrīkstējušies skart pat daži mediji, piemēram, žurnālisti pievērsuši uzmanību nesen publicētajam starptautiskās sabiedriskās organizācijas Tax Justice Network pārskatam.
TJN eksperti aprēķinājuši, ka ik gadus pasaules valstis nesaņem nodokļu ienākumus vismaz 467 miljardu dolāru apmērā. Aktīvus ārzonās regulāri izved un peļņu samazina lielākās korporācijas pasaulē. Lielākā daļa no tām pieder amerikāņiem.
"Jau 90. gadu beigās līdera vietu nodokļu slēpšanā un peļņas izvešanas ziņā ārzonās ieņēmuši "Lielās farmas" un datortehnoloģiju pārstāvji, kā arī interneta korporācijas," intervijā interneta izdevumam Salon.com pastāstīja TJN līdzstrādnieks Džeimss Henrijs, ekonomists no Ņujorkas.
Starp farmaceitiskajām kompānijām, kas izvairās no nodokļu nomaksas, Henrijs nosauca arī pazīstamo Pfizer. Tā pavisam nesen beigusi darbu pie vakcīnas koronavīrusa profilaksei. Interesanti, ka pētījumi finansēti no federālā budžeta, ko Pfizer izvairās papildināt, toties tiesības uz vakcīnu nonākušas kompānijas īpašnieku privātajā īpašumā.
Henrija minētie IT giganti atrada iespēju slēpt ienākumus jau gadsimtu mijā – lielāko datorkorporāciju galvenās mītnes reģistrējās Dublinā. Tolai korporatīvais nodoklis Īrijā tolaik sastādīja 10%.
Taču Google, Microsoft, Facebook, Apple noslēdza vienošanās ar valstu valdībām ar īpašiem noteikumiem. To būtība un nodokļu likmes netika izpaustas. IT giganti ASV tikai pelnīja un neko nemaksāja.
Gadiem ilgi prese gremoja datorģēniju neparasto novatorismu un daiļradi, taču patiesībā par saviem panākumiem viņiem jāpateicas ēnā palikušiem rēķinvežiem, kas pamanījušies izvest peļņu ārzonas klusajos līčos.
Par 2018. gadu 91 lielā korporācija ASV no saraksta Fortune 500 dalībniekiem vispār nemaksāja federālo ienākumu nodokli. No nodokļiem izvairījās visā pasaulē pazīstamās General Electric и Chevron, Starbucks и Netflix, Delta Air Lines и Nvidia.
2019. gadā ienākumu nodokli ASV beidzot samaksāja bagātākais cilvēks pasaulē – Bezosa kungs. Tomēr kritiķi tūlīt piezīmēja: ņemot vērā Amazon miljardiem lielās peļņas 2018. gadā, nodoklis aprēķināts pēc neticamas likmes - 1,2%.
Progresīvā sabiedrība gadu desmitiem klāsta visās malās, ka ASV ekonomika ir zelta standarts visai pasaulei, "tirgus izlemj visu", valstij nav jāiejaucas tirgus dzīvē.
Amerikāņu ekonomika nepārprotami un skaidri demonstrē, kā un ko patiesībā lemj tirgus. Vājā valstī, kas atteikusies no kontroles un sodu funkcijām, transnacionālās korporācijas un atsevišķi pilsoņi rīkojas, kā vēlas. Nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi stiepj savos plecos visu valsti, viņu superbagātie tautieši tikai izmanto valsti savām vajadzībām un laiku pa laikam ielien valsts budžetā, gluži kā paši savā kabatā.
Protams, Amerika mēģināja tikt galā ar šo baismīgo nevienlīdzību. Piemēram, jau sen ir spēkā progresīvais nodoklis. Taču tas nelīdz: augstas likmes vienkārši spiež bagātniekus izvest savu naudu vēl ātrāk.
Prezidents Tramps manāmi samazināja peļņas nodokli juridiskajām personām, lai stimulētu korporāciju nomaksas. Nē, arī tas nelīdzēja. Ja pie varas nākušie demokrāti mēģinās celt nodokļus, naudas izvešana ārzonās tikai paātrināsies.
Tiesa, rodas iespaids, ka demokrāti neplāno nopietni cīnīties ar šo problēmu. Lieta tāda, ka nacionālajam sporta veidam – bēgšanai no nodokļiem – nav robežu. Naudu slēpj visi: fiziskas un juridiskas personas, demokrāti un republikāņi, bez dzimumu, vecuma un politiskās orientācijas atšķirībām.
Bagāto republikāni Miču Makonelu pretinieku apsūdz par to, ka savas sievas biznesa ienākumus viņš slēpj Māršala salās. Bagāto demokrātu Džonu Keriju, leģendārās Haincu dzimtas pārstāves dzīvesbiedru, - par to, ka viņš slēpj naudu Kaimanu salās.
Aktīvistiem un žurnālistiem par to visu acīmredzot nospļauties. Politiķu nodokļu deklarācijas ar palielināmo stiklu pēta visās normālās demokrātiskās valstīs – gan Krievijā un Francijā, gan Argentīna un Dienvidkorejā. Tikai ASV tas ir tabu visiem godājamiem medijiem.
Struktūras, kam patiesībā vajadzētu visu šo draņķību kontrolēt un izbeigt, pašas aktīvi piedalās biznesā. 2013. gadā iektrita ļoti respektabla audita firma - "Ernst and Young". Izrādījās ka tā vairākus gadus palīdzējusi saviem klientiem ASV izvest uz ārzonu vairāk nekā divus miljardus dolāru. Atzīstot savu vainu, kompānija noslēdza darījumu ar tiesu un samaksāja sodu – 123 miljonus dolāru.
Tomēr firmas reputāciju tas neietekmēja. Britu "Ernst and Young" vēl joprojām ir viena no četrām galvenajām audita kompānijām pasaulē. Pie tam britu ārzona, kaut vai tās pašas Kaimana salas joprojām ir viena no ilgotākajām vietām ienākumu slēpšanai.
ASV nodokļu sistēma ir ļoti stingra. Fiziskām personām draud reāls cietumsods vienkārši par neiesniegtu deklarāciju. Tomēr "pareizie" cilvēki dzīvo paralēlu likumu pasaulē. Federālās struktūras ir pārāk vājas cīņai ar transnacionālajām korporācijām un to līderiem.
Par ekonomiskajiem noziegumiem savus miljardierus aiz restēm sēdina Itālijā, Krievijā, Brazīlijā, Japānā. Šīs valstis cenšas kontrolēt tirgu, kamēr tas nav aprijis sabiedrību. Taču šobrīd ir absolūti neiespējami iztēloties aiz restēm amerikāņu oligarhu – lai cik miljardus viņš būtu noslēpis no nodokļu dienesta.
Džefs Bezoss cietumā? Tas taču nav iedomājams. Vienkāršs amerikānis to nespēj pat iztēloties. Tiesa gan, šķiet, ap 1780. gadu ideja ņemt un nocirst galvu karalim šķita neiespējama vienkāršiem francūžiem.