RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.
Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.
Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.
"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.
Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.
Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.
Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.
Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.
Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.
Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.
Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.
"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.
Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.
Piedāvājumu vienalga noraidīja.
Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.
Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.