Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijā reģistrēti 56 kolektīvās štatu samazināšanas gadījumi, kuru rezultātā darbu zaudēja 5,5 tūkstoši cilvēku. Kāds ir stāvoklis patlaban?
Sputnik

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra patlaban nesaskata pazīmes, kas liecinātu: ārkārtējās situācijas režīmā ieviesto ierobežojumu dēļ cietušie uzņēmumi plānotu plašu štata samazināšanu. Pavasarī 56 uzņēmumi atlaida 5500 cilvēkus, patlaban darbu zaudējuši tikai salīdzinoši nelieli kolektīvi divās viesnīcās, vēsta TV3.

NVA Darba meklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Eva Lapsiņa paskaidroja, ka daudzi darba devēji gaida un skatās, kāds būs valsts atbalsts, kam jāpalīdz izvairīties no kolektīvās atlaišanas.

"Pagaidām mums netiek sūtīti paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām kā martā, kad apstākļi bija daudz nezināmāki. Gaida un skatās, kā būs!" konstatēja E.Lapsiņa.

Kolektīvās atlaišanas varētu sākties, ja 6. decembrī vēl nebeigsies ārkārtējās situācijas uzliktie darbības liegumi un ierobežojumi ilgs arī nākamā gada pirmajā ceturksnī, vērtē ekonomisti. Daļa uzņēmēju, kuri turpina darbu un vēlas saglabāt darbiniekus, visticamāk, aiziešot ēnu ekonomikā.

"Samazinās apgrozījums, pieaug spiediens pildīt saistības pret saviem aizdevējiem, segt savas fiksētās izmaksas, tad, protams, viens no risinājumiem ir apiet nodokļus. Skaidrs, ka liela daļa uzņēmēju mēģinās mazināt darbinieku slogu un vairāk virzīties uz ēnu ekonomiku," uzskata "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.

NVA šobrīd reģistrēti 16 tūkstoši vakanču, no tiem divi tūkstoši pievienoti novembrī. Drūmākās prognozes par ekonomikas kritumu nav piepildījušās.

"Nevarētu teikt, ka būtu ļoti dziļa krīze. Strādājošo skaits ir nedaudz samazinājies, bezdarbs ir pieaudzis par pāris procentpunktiem, bet nav lielas krīzes. Redzam, ka arī algu pieaugums ir turpinājies," saka "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Cīņā ar Covid-krīzi Latvija izrādījusies skopākā starp Baltijas valstīm

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, tagad pandēmijā – jūlijā, augustā un septembrī – samazinājies minimālās algas saņēmēju skaits, bet nedaudz palielinājās cilvēku skaits, kas pelna virs 1000 eiro.

"Neteiktu, ka būtu prognozējama absolūta bezcerība, jo pietiekami daudz nozaru turpinās pietiekami labi attīstīties," uzskata Gašpuitis.

Ar mērķi uzlabot konkurētspēju darba tirgū, NVA organizējusi Latvijas iedzīvotājiem bezmaksas piekļuvi 4 tūkstošiem izglītības kursu starptautiskajā tiešsaistes platformā "Coursera". Tai saturu veidojuši mācībspēki no Hārvarda, Oksfordas, Jeila un citām izcilām universitātēm.

Savukārt CSP publicēja datus par attālināto darbu: ārkārtējā situācijā pavasarī šajā režīmā strādāja 140 tūkstoši cilvēku, jūlijā, augustā un septembrī – 75 tūkstoši. Vīriešu vidū pārsvarā attālināti strādā vecuma grupā līdz 34 gadiem – 38%. Sieviešu vidū attālināti pārsvarā (31%) strādā 35-44 gadu vecuma grupas pārstāvji.