RĪGA, 14. novembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Saskaņā ar Latvijas uzņēmēju aptaujas datiem, viņu noskaņojums 2020. gada trešajā ceturksnī ir pesimistisks, atšķirībā no zināma optimisma, kurš bija raksturīgs šai grupai vēl pērn un aizpagājušajā gadā. Pašreizējais biznesmeņu noskaņojums ir pielīdzināms tam, kurš bija 2008. gadā, kad Latvijā izvērtās ekonomiskā krīze, – uzņēmējiem ir sliktas priekšnojautas attiecībā uz to, kas var sagaidīt valsti un tās iedzīvotājus pārredzamā nākotnē.
Kārtējās krīzes gaidās
Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtījuma SKDS centra veiktais pētījums "LTRK Ekonomikas indekss" ir labs indikators, kurš raksturo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu – cik optimistisks vai pesimistisks tas ir. Indeksa komponentes ļauj analizēt datus par esošās situācijas vērtējumu uzņēmēju vidē gan kopumā, gan noteiktās nozarēs, kā arī prognozēt to attīstību perspektīvā, tuvākā pusgada laikā.
Ja kopējais indeksa rādītājs pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par Latvijas uzņēmēju optimismu. Ja indeksa rādītājs nesasniedz šo robežu, tad var runāt par pesimistisku noskaņojumu, tātad, arī par to, ka noteiktas tautsaimniecības nozares vai arī visu valsts ekonomiku var gaidīt problēmas.
2020. gada trešajā ceturksnī indekss turpināja lejupslīdi, kura iezīmējās šī gada sākumā. Tā, ja 2019. gada pirmajā ceturksnī, kā arī visā 2018. un 2017. gadā LTRK Ekonomikas indeksa rādītājs vidēji sastādīja 51 punktu, tātad, norādīja uz mēreni pozitīvu uzņēmēju noskaņojumu, tad 2020. gada pirmajā ceturksnī tas noslīdēja līdz 38,50 punktiem, savukārt šobrīd sastāda 41,69 punktus. Šāds kritums skaidri parāda, ka nekādu cerību uz drīzu Latvijas ekonomikas izaugsmi uzņēmējiem nav.
Drīzāk otrādi, biznesmeņi gatavojas tam, ka Latviju var pārņemt kārtējā ekonomiskā krīze, jo esošā tendence līdzinās tai, kas bija vērojama pirms 2008.-2010. gada ekonomiskās krīzes, kura nopietni iedragāja Latvijas labklājību. Tikpat zemi indeksa rādītāji bija 2008. gada trešajā ceturksnī, kad jau visiem bija skaidrs, ka krīze ir klāt. Vispesimistiskākie uzņēmēju noskaņojumi bija 2009. gada otrajā ceturksnī un sastādīja 31,16 punktus. Tādēļ nevar izslēgt, ka sliktākie laiki valsts ekonomikā vēl ir tikai priekšā.
Pesimisms visās nozarēs
Indeksa kritums notiks visās tautsaimniecības nozarēs. Vismazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kur indekss sastādīja 45,31 punktu. Tālāk seko celtniecība (44,20) un rūpniecība (43,35). Taču vispesimistiskāk noskaņoti vadītāji pakalpojumu nozarē (39,12), kura visspēcīgāk cietusi koronavīrusa pandēmijas un atkārtotas ārkārtējās situācijas ieviešanas valstī dēļ.
Pesimistiski noskaņojumi tiek fiksēti visos uzņēmumos, neatkarīgi no to darbinieku skaita. Viszemāko pesimisma līmeni demonstrē vidējo (43,64), mazo uzņēmumu (41,99) un mikrouzņēmumu (40,35) vadītāji. Savukārt lielo uzņēmumu īpašnieku noskaņojums ir nedaudz sliktāks (39,98), bet ja atceras, ka, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni, tas samazinājies vēl par 2,5 punktiem, tas nozīmē, ka šī biznesmeņu grupa acīmredzami necer uz drīzu situācijas uzlabošanos.
Visnotaļ pesimistiski ir uzņēmēji, kuri vada firmas ar vismazāko un vislielāko apgrozījumu, kur indeksa rādītāji sastāda, attiecīgi 40,94 un 38,70 punktus. Savukārt uzņēmēji ar vidēju apgrozījumu ir noskaņoti nedaudz mazāk pesimistiski.
Optimismu neizjūt biznesmeņi visos Latvijas reģionos. Turklāt Latgalē – valsts ekonomiski atpaliekošākajā reģionā – indekss demonstrē vissliktāko rādītāju – 36,27 punktus. Tiesa, Rīgas uzņēmējiem tas nav īpaši augstāks – 41,17, kas skaidri parāda, ka galvaspilsēta arī negaida ātru ekonomikas izaugsmi.
Indeksu kritums ir vērojams gan eksportējošo (42,45), gan neeksportējošo (41,88) firmu vidū, kas liecina par to, ka problēmas ir skārušas ne vien Latviju, bet arī citas valstis. Līdz ar to gaidāmās ekonomiskās krīzes sekas var izrādīties daudz sliktākas, nekā bija pirms 10 gadiem. Jo šobrīd pandēmija ir skārusi visu Eiropas Savienību, un neviena no ES valstīm nevar palielīties ar stabilu situāciju, tādēļ ekonomikas lejupslīde ir gaidāma ne vien Latvijā, bet arī visās pārējās Eiropas valstīs.
Cerībā uz brīnumu
Tajā pašā laikā, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni, uzņēmēju noskaņojums ir nedaudz uzlabojies. Piemēram, tajā pašā tirdzniecībā indeksa rādītājs palielinājies gandrīz par 7 punktiem, savukārt celtniecībā – par 5. Savukārt mazo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir palielinājies par veseliem astoņiem punktiem. Indeksa rādītāji ir palielinājušies visos Latvijas reģionos, taču vislielāko pieaugumu demonstrēja Zemgale (+8,5), Kurzeme (+5) un Vidzeme (_4). Kāpums tiek fiksēts gan eksportējošo, gan neeksportējošo uzņēmumu vidū.
Tomēr nevajadzētu sevi maldināt par šiem datiem, jo līdz situācijas uzlabojumam vēl ir tālu. Tā, šī brīža stāvokli uzņēmējdarbībā raksturo tagadnes indekss, kurš 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 39,11 punktus, kas liecina par vidēji pesimistisku vērtējumu esošai realitātei. Zemāks vērtējums bija vērojams tikai 2010. gada pirmajā ceturksnī, kas tieši norāda, ka neko labu tuvākajā laikā uzņēmēji negaida.
Nākotnes indekss (44,26), kurš prognozē biznesmeņu noskaņojumu nākošajā pusgadā, arī ir raksturojams ar zināmu pesimismu. Tiesa, ir jāatzīmē, ka 2020, gadā tas bija daudz zemāk un ir palielinājies par aptuveni 18 punktiem. Tādēļ, spriežot pēc visa, uzņēmēji tomēr cer uz zināmu uzlabošanos nākamgada, lai gan netiek izslēgts, ka šī cerība ir saistīta tikai ar ticību brīnumam. Jo pēc visiem objektīviem vērtējumiem ekonomikas iziešana līmenī pirms pandēmijas labākajā gadījumā notiks vien 2022. gadā.
Tādēļ ir absolūti loģiski, ka ekonomikas izaugsmei Latvijā pusgada laikā tic vien 10% uzņēmēju, savukārt absolūtais vairākums – 59% – domā pretēji. Nedaudz optimistiskāk uzņēmēji vērtē ekonomisko aktivitāti savā nozarē – 15% cer uz uzlabošanos pēc pusgada, tomēr arī šeit 46% gatavojas sliktākajam scenārijam. Tādējādi bizness skaidri liek noprast, ka priekšā Latviju sagaida ne tie labākie laiki, kas, neapšaubāmi, bēdīgi ietekmēs republikas iedzīvotājus.