Atliek tikai paklausīties, ko viens otram saka pat ne politiķi, - tie paši sabiedriskās domas noteicēji, kas regulē morālo klimatu un sabiedriskās diskusijas līmeni katrā konkrētā valstī, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Demokrātiskās partijas piekritēju (tas ir, aptuveni puse iedzīvotāju) un kreiso sabiedrisko darbinieku tipisko attieksmi pret Donalda Trampa vēlētājiem (otru pusi iedzīvotāju) ļoti spilgti demonstrē Monét X Change – amerikāņu televīzijas zvaigzne, dziedātāja, sabiedriskās domas līdere un LGBT aktīviste:
"Visiem: nemēģiniet kontaktēties ar Trampa piekritējiem kā cilvēkiem, kam ir elementāra izpratne un spēja kaut ko aptvert. Tie ir (necenzēti – aut.) monstri."
Pēdējā laikā ASV tāds viedoklis kļuvis par ierastu lietu. Patiesībā tas tikai mazliet emocionālākā formā pauž Hilarijas Klintones pazīstamo tēzi par to, ka Trampa vēlētāji ir (tulkojot pēc būtības) "nožēlojamu ļautiņu saujiņa".
Pašu Monét X Change amerikāņu mūsdienu diskursā kritizēt ir aizliegts – zvaigznei ir veselas divas īpašības, kas tai dāvā iespējas pēc sirds patikas un bez jebkādām sekām pazemot apkārtējos. Pirmkārt, viņa ir nēģeriete, otrkārt, viņa ir Drag queen – bioloģisks vīrietis, kurš nēsā sieviešu apģērbu un pieprasa, lai pret viņu izturētos kā pret sievieti un cienītu viņas pašizpausmes tiesības.
Tātad ikviens, kurš, piemēram, nosaukts Monét X Change (patiesībā viņu sauc Kevins Bērtins) par "monstru" viņa/viņas politiskajiem izteikumiem un politisko oponentu dehumanizāciju, var palikt vismaz bez iztikas līdzekļiem, jo politiskie aktīvisti metīsies virsū visiem darba devējiem, kuri ir gatavi pieņemt darbā tādu "homofobu un rasistu".
Savukārt par naidīgu attieksmi pret Trampa piekritējiem, kristiešiem, konservatoriem, strādnieku profesiju pārstāvjiem (Trampa galvenie vēlētāji), republikāņu vai lauku štatu iedzīvotājiem, par viņu dehumanizāciju nekas nedraud – nav iespējams zaudēt darbu, naudu, piekļuvi televīzijai vai vismaz lapu sociālajos tīklos. Tas skaidri liecina, kam pieder reālā vara ASV, daudz daiļrunīgāk nekā jebkura politiska analīze par vietu proporcijām Senātā un Kongresā.
Patiesībā puse amerikāņu drīkst jebko. Toties otrajai pusei ir jāmaksā un jānožēlo grēki. Vēl var ar totāla bezspēka sajūtu noskatīties, kā vēlēšanu iecirkņos svarīgākajās pilsētās balti furgoni naktī piegādā dīvainus konteinerus ar nesaprotamu saturu. Konteinerus ienes balsu skaitīšanas zonā, un Baidenam pēkšņi uzrodas desmitiem tūkstošu jaunu balsu.
Tikpat bezspēcīgi viņi spiesti vērot, kā Detroitā caurspīdīgās sienas, kas iepriekš būvētas, lai novērotāji (un vēlētāji) varētu redzēt balsu skaitīšanu, viņu acu priekšā aizsedz ar finiera plāksnēm. Viņi neko nevar iesākt, tikai nožēlot, ka Baidenam parādījušies desmitiem tūkstošu nezināmas izcelsmes balsu.
Acīmredzamo un nekaunīgo pārkāpumu izpildītāji strādā absolūti mierīgi – viņi ir droši, ka nekāds sods viņiem nedraud, jo oficiozie mediji un liela daļa sabiedriskās domas (nerunājot jau par politiķiem un sabiedriskās domas līderiem) būs viņu pusē. Iespējams, viņus atbalstīs arī amerikāņu tiesu sistēma.
Šī parādība kļūst skaidrāka, redzot attieksmi pret līdzpilsoņiem, ko demonstrē Drag-queen-teledīva. Monstri, necilvēki. Monstrus ļauts piekrāpt, monstriem var atņemt balsstiesības, uz viņiem nav attiecināmas morāles normas un cilvēkiem domātie likumi. Ja Trampam un viņa komandai neizdosies mazs brīnums amerikāņu tiesās (vai Amerikas ielās), aptuveni pusei ASV iedzīvotāju nāksies dzīvot (vai izdzīvot) šajā režīmā nezināmi ilgu laiku.
No vienas puses, elementāra empātija liek just līdzi tāda pilsoniskā pazemojuma upuriem. Tomēr, no otras puses, ir arī zināms vēsturiskais taisnīgums. Miljoniem vēlētāju, republikāņu, ir iespēja izjust pašiem uz savas ādas šo un to, kas atgādina (pagaidām attālināti) to, ko bija spiesti pārciest krievu cilvēki daudzu bijušās PSRS republiku teritorijās. Faktiski, viņiem tika atņemtas politiskās tiesības, viņi tika izspiesti no ekonomiskās dzīves, pastāvīgi tika pazemoti, sastapās ar totālu, bezcerīgu dehumanizāciju, ko pavada CNN žurnālistu mierinošā murmulēšana par to, cik laba ir dzīve un cik labi ir tā rīkoties.
Atklāti rusofobajiem politiķiem pēcpadomju telpā (atliek atsaukt atmiņā nesenus piemērus – Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski un Moldovas prezidenta kandidātu Maiju Sando) ir kāda tradīcija. Pirms vēlēšanām vai tūlīt pēc tām viņi uzrunā pazemotos, bez tiesībām un iespējām atstātos krievus un klāsta par nacionālo vienotību un mīlestību. Dažkārt viņi pat runā krieviski.
Trampa piekritējiem, kuru balsis tiek zagtas acu priekšā, bija iespēja izjust (vēl gan ne visā pilnībā, tomēr tas ir tikai sākums) kaut ko aptuveni līdzīgu emocijām, ko juta tuvākajās ārvalstīs "iestrēgušie" krievi: Džo Baidens uzrunā pēkšņi pārgāja pie samierināšanās ar "monstriem" un ierunājās par amerikāņu "saliedētību".
Baidena štāba un amerikāņu marionešu līdzīgais stils nav nejaušs – amerikāņu "krāsaino revolūciju" plānoja un izpilda tie paši ļaudis, kas sekmīgi noslīpēja tehnoloģijas Ukrainā, Gruzijā un citviet, kur uzvarējusi "jaunā perspektīvā demokrātija" ar mazliet asiņainām rokām un mīlestību pret vietējiem nacistiskajiem kolaboracionistiem.
Nē, tik slikti jau nemaz nav. Galu galā, ja arī Tramps cieš sakāvi, ja viņa piekritēju dzīvē iestāsies īsta elle, viņiem vienmēr būs iespēja pārvākties uz Oregonu – štatu, kurā tautas referendumā dekriminalizēta smago narkotiku glabāšana. Tā ir vēl viena amerikāņu nākotnes iezīme – kādreiz varenā lielvalsts ienīst pusi savu pilsoņu, lauž pati savus civilizācijas institūtus, un tiem, kam smagi dzīvot šajā totālās pagrimšanas atmosfērā, faktiski piedāvāta "izeja ar šprici". Protams, Amerikai ir nākotne. Jāšaubās tikai, vai tā būs gaiša.