RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Malaizijas Boeing katastrofas lietā, kas notika Ukrainas austrumos 2014. gadā (reiss MH17) apsūdzētais Krievijas pilsonis Oļegs Pulatovs pastāstīja, ka aviokatastrofas laikā dzirdējis zenītraķešu kompleksa "Strela 10" raksturīgu troksni, vēsta RIA Novosti.
Nīderlandē atsākušās tiesas sēdes reisa MH17 katastrofas lietā. Pulatova advokāti tiesas sēdē demonstrēja divus videoierakstus, kuros apsūdzētais atbild uz advokātu jautājumiem. Videoieraksti tapuši 2020. gada februārī un oktobrī.
Pulatovs pastāstīja, ka 2014. gada 17. jūlijā – MH17 katastrofas dienā – viņš atradies vairākās vietās: Sņežnijā, Marinovkā, Saurovkā, Taranos un Doņeckā.
"Bija vairākas tikšanās, bija sapulces, pēc tam tika doti norādījumi un pārbaudīta to izpilde pie saskarsmes līnijas. (..) Pēc tam man papildspēkiem ieradās tanki, vajadzēja nodarboties ar tiem," paskaidroja Pulatovs.
Pēc pusdienām viņš pavadījis tanku kolonnu uz Saurovkas rajonu, no turienes tanki pārvietoti uz Stepanovkas pusi un nomaskēti zem kokiem.
"Tas notika aptuveni 16:20-16:30. Pēc tam, kad biju nodevis noteiktus rīkojumus komandas un novērošanas punktam un saņēmis nepieciešamo informāciju, devos atpakaļ pie tanku vienības, ko pārvedu uz jaunām pozīcijām. Tieši šajā brīdī, kad biju mašīnā un sāku ceļu, izdzirdēju skaņu, ik tā strādātu "Strela 10", it kā raksturīgi nočaukstēja," piebilda Pulatovs.
Pēc tam, kad viņš izlēcis no mašīnas, lai noskaidrotu raķetes palaišanas iemeslus, no komandas un novēršanas punkta pienāca informācija, ka rajonā ar Torezas nogāzusies lidmašīna.
Pie tam viņš apgalvoja, ka skaņa nebija līdzīga troksnim, kādu rada zenītraķešu kompleksa "Buk" lādiņa starts.
"Nē, "Strela 10" raķetes palaišana atšķiras trokšņa, atstāto pēdu, starta skaņas ziņā. Aptuveni tos var salīdzināt kā šaušanu no peintbola šautenes un ložmetēja – starpība ir ļoti liela," atbildēja apsūdzētais.
Pulatovs pastāstīja, ka "Strela 10" lādiņa palaišanas skaņa atskanējusi aptuveni 300 metru attālumā no tā, jeb aptuveni divus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Marinovkas.
Reisa MH17 katastrofas lieta
Tiesa šajā lietā sākās Nīderlandē 2020. gada 9. martā. Tajā apsūdzēti četri cilvēki: Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Pulatovu tiesā pārstāv starptautiskā grupa, kurā strādā divi advokāti no Holandes, viens – no Krievijas. Pārējos aizdomās turamos tiesā aizmuguriski.
2014. gada 17. jūnijā pie Doņeckas avarēja Malaizijas lidmašīna Boeing, kas devās reisā MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Tajā atradās 298 cilvēki, viņi visi gāja bojā.
Ukraina mēģināja apsūdzēt par katastrofu Donbasa zemessargus, taču viņi informēja, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, kuri varētu notriekt lidmašīnu tādā augstumā.
Izmeklēšanu vada Kopīgā izmeklēšanas grupa, Krievijai liegta iespēja tajā piedalīties. Turklāt Nīderlande atteikusies ņemt vērā Krievijas iesniegto informāciju par katastrofu.
Izmeklēšana apgalvo, ka Boeing tika notriekts ar kompleksu "Buk", kas esot piederējis 53.zenītraķešu brigādei no Kurskas. Komplekss it kā esot atvests no Krievijas, pēc tam nogādāts atpakaļ.
2019. gada jūnijā izmeklēšanas grupa nosauca četrus cilvēkus, ko uzskata par "Buka" transportēšanas uz pozīcijām un trieciena līdzdalībniekiem. Tie ir Krievijas pilsoņi Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko. Pie tam viņu līdzdalības pierādīšanai tika izmantota informācija no apšaubāmiem avotiem, piemēram, fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem, jau zināmos fragmentus no Girkina un Borodaja intervijām, kā arī ziņas no interneta.
Krievijas ģenerālprokurora vietnieks Nikolajs Viņņičenko paziņoja RIA Novosti, ka Krievija iesniedza Nīderlandei ne vien Krievijas radaru datus, bet arī dokumentāciju, kura liecina, ka ZRK "Buk" raķete, kura notrieca Boeing, piederēja Ukrainai, un palaista tā tika no Kijevas kontrolētās teritorijas, taču šo informāciju izmeklētāji ignorēja. Taču pirmajā tiesas sēžu dienā apsūdzība atzina, ka saņēmusi un pēta Krievijas prokuratūras datus.
KF ĀM paziņoja, ka Kopīgās izmeklēšanas grupas apsūdzības par Krievijas saikni ar Malaizijas Boeing notriekšanu ir nepamatotas un izraisa nožēlu, izmeklēšana ir neobjektīva un vienpusēja. Prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka Krievija netiek pielaista lainera katastrofas izmeklēšanai Ukrainas austrumos, taču Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus, ja būs pilnvērtīga tās dalībniece. Visas raķetes, kuru dzinējus nodemonstrēja Nīderlandes MH17 katastrofas izmeklēšanas komisija, tika utilizētas pēc 2011. gada, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā. KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vairākkārt ir paziņojis, ka Maskava kategoriski noraida apsūdzības par saikni ar Malaizijas Boeing notriekšanu.