Speciālisti vērtē, ka droni ievērojami uzlabos bruņoto spēku uzbrukuma iespējas un pacels jaunā līmenī bezpilota aviāciju. Par šo aparātu priekšrocībām un trūkumiem portālā RIA Novosti stāasta Nikolajs Protopopovs.
Traucējumi nebiedē
Nesen telekanālā NTV tika parādīts sižets par komplektu darbībā – divas vadības mašīnas un trīs bezpilota lidaparāti "Orion", kas, acīmredzot, jau sākuši darbu. Atgādināsim, ka līgumu par izlūkošanas un uzbrukuma BPLA sērijveida piegādēm bruņotajiem spēkiem Aizsardzības ministra parakstīja augustā. Pirmais komplekts tika nodots izmēģinājumu ekspluatācijai jau šī gada pavasarī.
"Orion" var uzturēties gaisā līdz 24 stundas. Ārēji tas atgādina ameriāņu MQ-1 Reaper – tāds pats garš un šaurs spārns un V-veida balstspārni. BPLA paredzēts ne tikai gaisa izlūkošanai un mērķa norādēm, bet arī raķešu un bumbu triecieniem. Tas var pacelt gaisā līdz 200 kilogramus smagu kravu. Īpaši tā vajadzībām izstrādāti vairāku tipu lādiņi, 25-100 kilogrami.
"Orion" pieder pie vidējo BPLA klases un ieņem nišu starp lielo S-70 "Okhotnik" un nelielajiem izlūkiem. Spēkiekārta – benzīna dzinējs ar aptuveni 100 zirgspēku jaudu – atrodas fizelāžas aizmugures daļā. Pateicoties kompozītajiem materiāliem konstrukcijā, gabarītu ziņā iespaidīgais drons sver tikai aptuveni tonnu. Maksimālais augstums – 7,5 tūkstoši metru, ātrums – 200 kilometri stundā. Lidojumu vada operators pa radiokanālu, signāla attālums – 250 kilometri.
Aparāts ir unikāls – tas var efektīvi strādāt cīņas laukā pat blīvu radiotraucējumu apstākļos, ko rada pretinieka radioelektroniskās cīņas kompleksi. Optiski elektroniskā sistēma fiksē un pavada mērķus automātiski un koriģē vadāmo raķešu lidojumu. Drona acis un ausis – termovizors un televīzijas kamera, lāzera telemetrs un mērķa rādītājs. Paredzēta vieta digitālajām videoiekārtām un pārskata RLS.
Projekta "Orion" nākotne – divas tonnas smagais trieciena drons "Sirius". Izstrādātāji apliecināja, ka paraugs būs gatavs nākamgad. Tam būs satelītu sakaru komplekss, kas ļaus vadīt lidojumu gandrīz jebkurā zemeslodes vietā.
Dronu uzbrukums
Pēdējos gados bezpilota lidaparāti aizvien biežāk tiek izmantoti bruņotos konfliktos visā pasaulē. Nesens piemērs – karadarbība Kalnu Karabahā. Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs uzskata, ka Azerbaidžānas karavīri efektīvi izmanto dronus, jo KKR armijas rīcībā nav gandrīz nekādu modernu pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas kompleksu.
"Daudzas valstis, kas nevelta pietiekamu uzmanību PGA radīšanai un maskēšanai, bauda rūgtus augļus, - atzīmēja Ļeonkovs sarunā ar RIA Novosti. – Azerbaidžānas demonstrētie kadri rāda, ka Armēnijas armijā nav nekādas maskēšanās. Ja viņi būtu rūpīgāk pie tās pastrādājuši, droni nebūtu tik efektīvi – to ātrums un mērķu meklēšanas iespējas optiskajā diapazonā ir ierobežotas." Tomēr, piebilda eksperts, noteiktas taktikas apstākļos droni spēj sagādāt būtisku kaitējumu pat spēcīgas un dziļi ešelonētas PGA darbības apstākļos. Piemēram, ASV patlaban izstrādā tā saucamā dronu spieta koncepciju – desmitiem vienlaikus gaisā pacēlušies aparāti uzlauž pretinieka aizsardzību un pievērš sev zenītraķešu tēmēšanas radarus.
"Bumbvedējs B-52 spēs pacelt aptuveni 140 dronus, - precizēja Ļeonkovs. – Tie imitēs viltus mērķus. Kad lido tāds spiets, PGA līdzekļi ir spiesti reaģēt, iztērēt munīciju un atklāt savu atrašanās vietu. Kamēr vienības pārlādē bruņojumu, ierodas trieciena aviācija un ātri apstrādā saņemtās koordinātes."
Krievijas armija ekspluatē vairāku tipu bezpilota aparātus – parasti tā ir kompakta tehnika, paredzēta izlūkošanai un mērķa norādei. Piemēram, tagad droni nepārtraukti patrulē teritoriju ap Hmeimimas aviobāzi Sīrijā. Kad ierindā nonāks "Orion", karavīriem parādīsies vēl viens svarīgs arguments gaisā.
Psiholoģiskais efekts
Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs ģenerālmajors Vladimirs Popovs atzīmēja, ka bezpilota aviācijas svarīgākā priekšrocība ir personālsastāva drošība, kas uzbrūk pretiniekam, atrodoties desmitiem kilometru attālumā no operācijas zonas. Turklāt droni būtiski uzlabo kara lidmašīnu efektivitāti.
"Ja, piemēram, neliels drons ieraudzījis operatīvi taktisko raķešu kompleksu, diezin vai tas varēs viens pats, ar vienu triecienu to likvidēt, - paskaidroja Popovs. – Šim nolūkam bieži vajadzīgas pilnvērtīgas lidmašīnas. Taču tas droši var nomest pāris bumbas vai raķetes un dezorganizēt komandas darbu, nomākt psihi. Pē tam, pa drona noraidītajām koordinātēm izlido otrs tāds pats aparāts, helikopteris vai lidmašīna no dežurējošajiem spēkiem un pabeidz darāmo."
Jāatzīst, ka, šķiet, lielākos panākumus dronu ekspluatācijas jomā pagaidām guvuši amerikāņi. Izlūkošanas mērķiem ASV izmanto dronus jau no 60. gadiem. Vjetnamā droni veica vairākus tūkstošus lidojumu, pārsvarā – fotoizlūkošanas reisi.
90. gados, kad Pentagonam parādījās daudzfunkcionālie droni Predator, bezpilota aviācija iemācījās ne tikai izlūkot, bet arī efektīvi apšaudīt objektus uz zemes. Tie strādāja gandrīz katrā militārā konfliktā, kurā bija iesaistītas ASV – Bosnijā, Irākā, Afganistānā, Lībijā un Sīrijā.
Dronu attīstības programma bija arī PSRS. Jau 60. gados padomju konstruktori izstrādāja vairāku tipu bezpilota izlūkus. Viens no tiem – La-17R – tika uzbūvēts uz lidojošā mērķa bāzes. No zemes tas startēja ar cietās degvielas paātrinātāju palīdzību, bet debesīs ieslēdzās turboreaktīvais dzinējs. Aparāts varēja atrasties gaisā 30-90 minūtes, atkarībā no lidojuma augstuma, spēja sasniegt ātrumu līdz 900 km/h. Drons bija paredzēts daudzkārtējai lietošanai, nosēdās kā lidmašīna vai ar izpletni.
Bez tam PSRS aizsardzības komplekss izstrādāja arī operatīvi taktisko izlūku Tu-141 "Strizh". Ātrums – vairāk nekā 1100 km/h, augstuma diapazons – no 50 līdz 5000 metriem. "Strizh" palika bruņojumā līdz 90. gadiem un pārsvarā bija dislocēti pie PSRS rietumu robežām.