RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Projekts "Ziemeļu straume 2" ir svarīgs Vācijai, tai skaitā arī pārejas fonā pie atjaunojamiem enerģijas resursiem. Gāzesvada izmantošana būs aktuāla vismaz līdz 2050. gadam, paziņoja VFR vēstniecības Krievijā Ekonomikas nodaļas priekšnieks Matiass Deners.
"Joprojām tiek izskatītā šī gāzesvada izmantošana pavadošā projekta kārtā enerģētikas pārejai (pie atjaunojamiem enerģijas resursiem), kamēr nav izveidota infrastruktūra enerģijas saglabāšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem. Tātad mēs izskatām gāzi kā ļoti svarīgu tehnoloģiju vismaz līdz 2050. gadam," sacīja vēstniecības pārstāvis Maskavas starptautisko attiecību valsts institūta tiešsaistes lekcijas "VFR Enerģētikas politika: kodolenerģētika pret atjaunojamiem enerģijas resursiem: attīstības tendences, pārejas grūtības" gaitā.
Viņš piebilda, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība šobrīd ir ļoti aktīvi apspriests temats.
"Vācijas valdība vadās pēc tā, ka gāzesvada būvniecība tiks pabeigta," citē Deneru RIA Novosti.
Tāpat viņš piebilda, ka "Ziemeļu straume 2" aktīvi tiek apspriesta Vācijas iekšpolitikā, tai skaitā arī saistībā ar enerģētikas pārejas jautājumiem.
"Daudzi saka, ka, tā kā mēs pārejam pie atjaunojamiem enerģijas resursiem, priekš kam mums ir vajadzīgs gāzesvads. Vācijas valdība šobrīd izskata gāzi kā stabilizējošu faktoru, tātad atjaunojamas enerģijas ražošanas jautājumos ir problēma, ka šādiem resursiem ir nestabila ienākšana, gadās svārstības, un tieši elektrostacijas, kuras strādā uz dabasgāzes, var labi pārslēgties no augsta patēriņa uz zemu, kas ļauj stabilizēt elektrības padeves sistēmu," paskaidroja Deners.
Iepriekš Eiropas Komisija publicēja savu Ūdeņraža stratēģiju, kura paredz tīra atjaunojama ūdeņraža ražošanas attīstību galvenā enerģijas avota kārtā pārejas plāna ietvaros pie klimatiski neitrālas ekonomikas 2050. gadā. Turklāt tika anonsēta arī ES enerģētikas sistēmu integrācijas stratēģija, kam ir jāļauj izveidot integrētāku un lokanāku Eiropas energosistēmu, kur spēj pielāgoties "zaļajai" stratēģijai.
"Ziemeļu straume 2" – gāzesvads ar jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā tiek būvēts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – "Royal Dutch Shell", "OMV", "Engie", "Uniper" un "Wintershall" finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Pret "Ziemeļu straumi 2" aktīvi iebilst ASV, kas cenšas palielināt savas sašķidrinātās gāzes piegādes ES. Aizvadītā gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja nekavējoties pārtraukt gāzesvada būvdarbus. Šveices kompānija "Allseas" gandrīz nekavējoties paziņoja, ka pārtrauc darbus. Patlaban ASV paplašinājusi ierobežojumus pret projektu.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" tiek būvēts visas Eiropas enerģētiskās drošības interesēs. Projektu atbalsta Vācija.