Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Amerikāņi pamodušies
"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.
Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."
Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.
Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.
"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.
Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.
Pamiers neizdodas
Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".
Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.
Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.
Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.
"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.
Turcijas spēlītes
EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.
"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.
Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.
"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.
Amerikāņu iniciatīvas
Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.
"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.
Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.
"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.
ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.
"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.
Vienprātībā ar Maskavu
ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.
"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.
Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.
Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.