RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.
Miljonus budžetā
MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.
Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.
No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.
Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.
Arī īpašniekiem neklāsies saldi
Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.
Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.
Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.
Ierobežos darba iespējas
Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.
Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.
Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.
Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.