RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Pagaidām nekas neliecinot par to, ka Baltkrievijas kravu apjoms Klaipēdas ostā varētu sarukt, ziņoja ostas vadība, vēsta obzor.lt.
"Cipari mums neko nerāda. Gluži pretēji, beramkravu, tostarp arī minerālmēslu apjoms bija labs. Sabiedriskajā telpā mēs jūtam un redzam, ka kāds kaut kur cenšas būvēt termināli vai ietekmēt situāciju, tomēr darbi rit normāli, gan transports, gan kuģi, viss pārējais, šīs kravas iet," stāstīja Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Aļģis Lataks.
Viņš uzskata, ka kravu pārorientācija būtu neizdevīga pašai Baltkrievijai, turklāt vajadzīgs laiks, lai sameklētu jaunus maršrutus.
"Naftas produktiem vajag mazāk laika, jo termināļiem Krievijā ir jauda, ziemeļu daļā to nav mazums, tie varētu pieņemt kravu, tomēr tas būtu ļoti dārgi. Ar citām, Baltkrievijas beramkravām būs sarežģīti, jo brīvas jaudas nav daudz vai nav nemaz, tā ir jārada, un tas aizņems ne vienu gadu vien," viņš uzskata.
Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.
Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī. Septembra beigās prognozes par naftas produktu apjomu, ko ražotāji Baltkrievijā varētu nosūtīt pārkraušanai uz ostām Krievijā gandrīz dubultojās – līdz 4-6 milj. tonnu. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pauda cerību, ka vienošanās tiks panāktas jau tuvākajā laikā.
Baltkrievija ir gatava izvērtēt termināļa būvdarbus Ļeņingradas apgabalā par līdzekļiem, kas ietaupīti no Krievijas piešķirtā kredīta BelAES būvdarbiem, teica Lukašenko, tiekoties ar reģiona gubernatoru Aleksandru Drozdenko. Savukārt gubernators uzskata, ka Baltkrievija varētu iesaistīties projektos, kas reģionā jau tiek īstenoti, piemēram, Ustjlugas ostā.
Pērn aptuveni piektā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.
Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.