RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.
Konflikts Karabahā un Turcijas loma
Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.
Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.
Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".
Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.
Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs
Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.
"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.
"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.
Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.
"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.
Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.
Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.
Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.
Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.
KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas
Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.
"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.
Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.
Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.
Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.
"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.
Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma
Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.
"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.
Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.
"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.
Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.
Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.
"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.
Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija
Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.
Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.
Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.
Karš ar pieminekļiem
Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.
"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."
Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.