RĪGA, 12. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Oktobra sākumā "Saskaņa" un Latvijas Krieviju savienība svinēja nelielu politisko uzvaru – valsts piekritusi turpināt kompensāciju izmaksas denacionalizēto māju iedzīvotājiem. 2021. gadā plānots aplaimot 225 rīdziniekus un 9 jūrmalniekus. Tā kā 1993. gadā, kad denacionalizācija tika izsludināta, mājokli vienā rāvienā zaudēja apmēram 220 tūkstoši iedzīvotāju, var teikt, ka līdz šai uzvarai dzīvību izvilkusi tūkstošā daļa cilvēku.
Toreiz, 90. gados īpašumtiesības pēkšņi zaudēja apmēram katrs piektais rīdzinieks. Tagad, 2021. gadā viens no aptuveni 30 tūkstošiem rīdzinieku varēs saņemt nelielu kompensāciju par vēsturisko netaisnību. Kur īsti palikusi taisnība pārējiem desmitiem tūkstošu? Nu, pagaidām nepienākas.
Saeimas deputāte no "Saskaņas" Regīna Ločmele pastāstīja, ka konsekventi centusies panākt kompensāciju izmaksu atsākšanu denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kopš saņēmusi mandātu.
"Jā, man ir svētki – mērķis ir sasniegts. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu pieņemts jauns likums par dzīvojamo telpu nomu, kura ietvaros ir runa par kompensāciju izmaksu atjaunošanu. Protams, nevar teikt, ka taisnība ir atjaunota, - tiesības uz mājokli zaudējuši simtiem tūkstošu cilvēku, bet kompensāciju saņems daži simti. Taču nākamgad to saņems tie, kam tā visvairāk vajadzīga. Nākamo divu gadu laikā, ja tiks demonstrēta politiskā griba un būs jūtams tautas spiediens, var iznākt arī citiem," teica politiķe.
No kurienes tāds dāsnums?
Kāpēc Ekonomikas ministrija pēkšņi kļuvusi tik dāsna? Kas saņems dividendes, izņemot nabadzīgos saimnieku māju iedzīvotājus? Atbilde ir vienkārša – māju īpašnieki.
Tiesībsardze Elizabete Krivcova sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja, ka kompensācijas radušās jaunā likuma ietvaros par dzīvojamo telpu nomu – tas bija vajadzīgs nekustamo īpašumu būvētājiem.
Viņiem bija vajadzīgs likums nomāto mājokļu attīstībai, kas ļautu ātri un likumīgi izmest uz ielas iemītniekus par nemaksāšanu. Saskaņā ar veco likumu oficiāli bija grūti izlikt iemītniekus no mājokļa, un pat jaunajā mājā process varēja ilgt divus gadus. Ja mākleru rokās nokļuva veca māja, kurā dzīvoja cilvēki ar beztermiņa līgumiem, viņu padzīšana bija grūta, dažkārt – pat neiespējama lieta.
Tagad, kad likums būs pieņemts, viņi izmetīs uz ielas visus, ko vēlas izmest. Tie, kas dzīvoja šajos dzīvokļos jau padomju laikā un jau noguruši cīņā ar namu īpašniekiem un vēlas aiziet, saņems kompensāciju, ko visus šos gadus nesekmīgi mēģināja izkaulēt.
Cilvēktiesību komitejas jurists Deniss Gorba, kurš ilgus gadus cīnās par denacionalizēto māju iedzīvotāju tiesībām, komentējot situāciju, atzīmēja: pagaidām likumprojekts pieņemts vien otrajā lasījumā, tomēr galvenie grozījumi iekļauti, un jau tagad ir skaidrs, ka līdzšinējie beztermiņa līgumi tiks likvidēti un noslēgti no jauna. Tātad īpašnieks varēs ne tikai celt maksu, bet arī nepagarināt līgumus.
Kam ir tiesības uz kompensāciju?
Piedodiet, iesauksies vērīgs lasītājs, par ko tad īsti priecāties? Kāda uzvara? Agrāk cilvēkus nevarēja izmest uz ielas, tagad varēs, pat saskaņā ar likumu. Par to vajag raudāt, ne priecāties!
Paskatīsimies uz cilvēkiem. Lielākā daļa saimnieku māju agrāko iemītnieku jau ir izmitināti. Daļa saņēmusi kompensācijas no māju īpašniekiem, daži 2006.-2009. gg. saņēma nelielu kompensāciju no valsts un pašvaldības, lielākā daļa nesaņēma neko.
Tādus iedzīvotājus namu īpašnieki nīdēja laukā kā tarakānus, organizējot dokumentos kapitālo remontu, gadiem ilgi turot atslēgtu apkuri, ūdensvadu, kanalizāciju un elektrību. Mājas bruka kopā, tomēr iedzīvotāji tās pameta. Palika tikai izturīgākie un nabadzīgākie – tie, kam nebija, kurp iet. Vai viņi priecāsies par kompensāciju, kas, iespējams, nonāks līdz viņiem? Pārsvarā – noteikti. Jo alternatīvā būs kārtējā saldēšana. Iespējams, par kompensāciju izdosies kaut ko nopirkt vai iznomāt.
"Tiesības uz kompensāciju nebūt nesaņems visi denacionalizēto māju iedzīvotāji – tikai tie, kuri atbilst diviem noteikumiem, - paskaidroja Deniss Gorba. – Pirmkārt, tie, kuri kopš padomju laikiem un vēl joprojām dzīvo šajās mājās, otrkārt, tie, kas tagad saņem mazāk nekā minimālos ienākumus, nepilnus 400 eiro. Ierēdņi šīs kompensācijas uzskata par pabalstu trūcīgajiem, lai arī netaisnība ir redzama – pagājušā gadsimta 90. gados īpašumu atdeva visiem, ne tikai trūcīgajiem. Bet kompensāciju par valsts atņemtajiem mājokļiem saņems tikai daži – paši izturīgākie un nabadzīgākie."
Jautājuma saknes
Kāpēc runas par kompensāciju atjaunošanu ilgst sešus gadus? Tāpēc, ka apmēram 2-3 gadus, 2006.-2009. gg. cilvēki jau tādu naudu saņēma. Saimnieku māju iedzīvotājiem tika piedāvāta izvēle: saņemt no domes sociālo mājokli vai kompensāciju. Varēja vienlaikus stāvēt divās rindās, tomēr nevarēja saņemt gan vienu, gan otru.
Pie tam uz sociālo mājokli varēja pretendēt ne tikai maznodrošinātie, toties kompensācijām tas bija galvenais nosacījums. Pie tam kompensāciju gribētāju bija vairāk nekā naudas. Piemēram, 2009. gadā reģistrā pieteicās tik daudzi, ka budžetā paredzētā nauda beidzās jau pirmajā ceturksnī.
Pusi kompensācijas maksāja pašvaldība, pusi – valsts. Pēc tam vēlēšanās Rīgā uzvarēja "Saskaņa", un valsts atteicās maksāt savu daļu, "cēlsirdīgi" ierosinot pašvaldībai uzņemties visus izdevumus. "Nez kāpēc" pašvaldībai tāda vēlme neradās.
Rīgas pašvaldība ik gadus iekļāva budžetā līdzekļus savas kompensāciju daļas izmaksai, tomēr nemaksāja to, gaidot līdzekļus no valsts. Tagad, kad "Saskaņas" vara Rīgā ir beigusies, valsts piekritusi atsākt izmaksas. Jaunā dome arī nedomā likt šķēršļus. Tātad tuvākajos trīs gados izmaksas būs.
Par kādu summu ir runa?
Kādu naudu īsti saņems 225 rīdzinieki un 9 jūrmalnieki par to, ka mājas īpašniekam būs tiesības izdzīt viņus uz ielas? Vidēji apmēram 22 tūkstošus eiro. Nauda nav liela, dzīvoklim Rīgā vai Jūrmalā ar to nepietiks. Tomēr divistabu dzīvoklim vecā mājā Daugavpilī, Ventspilī vai pat kaut kur Rīgas apkaimē varētu pietikt.
"Kompensācijas lielums nav mainīts – kā to 2000. gadu sākumā sociāldemokrāts Karpovičs grāba no gaisa, tā arī palika. To veido divi elementi – 10 tūkstoši latu par dzīvokli denacionalizētā mājā un pa 3 tūkstošiem latu uz katru dzīvokļa iemītnieku. Kad latu vietā stājās eiro, summu vienkārši konvertēja. Tas ir, 14 300 eiro par tādu dzīvokli un pa 4300 eiro par katru ģimenes locekli. Visbiežāk runa ir par ģimenēm ar diviem cilvēkiem, tātad visbiežāk summa sasniedz 22 900 eiro. Vientuļie saņēma 18 600 eiro. turklāt saņēma kā mērķa maksājumu – darījumam ar nekustamo īpašumu vai kā daļu apmaksas vai nomas maksas, piemēram, par desmit gadiem.
Vai var neiet prom?
Protams, var. Tiesa, tagad nāksies tiesāties. Kompensācija ir brīvprātīga lieta. To saņems tikai tie, kas pieteikušies pašvaldības reģistrā. Daudzi to nav darījuši, jo netic, ka vispār kaut ko var saņemt.
Tagad Ekonomikas ministrija plāno 2021. gadā kompensācijām atvēlēt 2 784 151 eiro. 2022. gadā plānots izmaksāt 1,5 miljonus eiro, un vēl 2 miljonus – 2023. gadā.
Ločmele uzskata par pozitīvu signālu to, ka naudu atvēlējusi gan valsts, gan pašvaldība. Viņa paskaidroja, ka 2021. gadā kompensācijas saņems tie, kam izdevies iekļūt reģistrā un vīrišķīgi stāvēt rindā. 2022. gadā kompensācijas saņems tie, kuri atbilst kritērijiem, tomēr no reģistra izkrituši.
"Kas saņems kompensācijas 2023. gadā? Domāju, ka uz kompensācijām vajadzētu pretendēt arī tiem saimnieku māju iedzīvotājiem, kuri saņem vairāk nekā minimālo ienākumu. Nauda ir piešķirta, to vienkārši vajag panākt. Domāju, denacionalizēto namu biedrība tagad var ar mītiņu un piketu palīdzību prasīt no Rīgas domes paplašināt personu loku, kam ir tiesības uz kompensāciju. Vienkārši ir jāsaprot: beztermiņa līgumu ēra saimnieku mājās ir beigusies. Protams, nav viegli cīnīties par savām tiesībām. Taču tas, kurš neko neprasa, neko arī nesaņem," noslēgumā piebilda Ločmele.