RĪGA, 11. oktobris - Sputnik. Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas prezidents Araiks Arutjuņans paziņoja, ka tuvākajā laikā varētu vērsties pie Armēnijas valdības un starptautiskās sabiedrības ar aicinājumu atzīt Karabahas neatkarību, ja nebūs redzama Baku vēlme atrisināt jautājumu miera ceļā, vēsta RIA Novosti.
"Ja tuvāko pāris dienu neredzēsim, ka Azerbaidžāna ir gatava atrisināt jautājumu miera ceļā, vērsīšos pie Armēnijas valdības ar lūgumu atzīt Arcaha neatkarību. Vērsīšos pie starptautiskajām struktūrām un visām valstīm. Mēs ieraudzīsim, kādas valstis ciena cilvēka tiesības, starptautiskās tiesības uz pašnoteikšanos, un kādas – atbalsta terorismu. Valstis, kas atbalsta Azerbaidžānu, atbalsta terorismu," Arutjuņans konstatēja preses konferencē.
Viņš informēja, ka šādā gadījumā izsludinās tēvijas karu un aicinās visus armēņus iesaistīties. "Azerbaidžāna vēlas ilgu karu? Šo ceļu izraudzījušies viņi. Mēs neatteiksimies, ja karš tiks uzspiests," akcentēja Arutjuņans.
Neatzītās KKR prezidents paziņoja, ka Karabaha īsteno pašaizsardzības tiesības un īstenos arī turpmāk.
Arutjuņans piebilda, ka Karabaha ir pateicīga Krievijai par starpniecību Armēnijas un Azerbaidžānas pārrunās, turklāt jāņem vērā arī Minskas grupas darbs.
Situācija pie saskarsmes līnijas Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītā republika paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, arī pret galvaspilsētu Stepanakertu. Fiksēti upuri civiliedzīvotāju vidū.
Vainu par eskalāciju Baku un Erevāna uzveļ viena otrai. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka apšaudes sākusi Armēnija, bet Azerbaidžānas spēki tikai veic pretuzbrukuma operāciju. Erevāna informēja, ka Azerbaidžāna apšaudījusi Karabahu no gaisa un ar raķetēm, kā arī saņēmusi Turcijas atbalstu. Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Pasaule aicina puses ievērot savaldību.
9. oktobrī Maskavā pēc KF prezidenta ielūguma ieradās Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri. Pārrunas kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ilga vairāk nekā 10 stundas. Erevānai un Baku to rezultātā izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu Karabahā, apmainīt gūstekņus un bojāgājušo mirstīgās atliekas, kā arī saskaņot konkrētas pamiera detaļas. Tomēr jau sestdien puses pārmeta viena otrai pamiera pārkāpšanu.
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.