Vietējie mediji ziņo, ka pēc ASV papildspēku pārvietošanas Varšavai nāksies atvēlēt miljardiem dolāru. Par to, kas būs iekļauts rēķinā, lasiet Nikolaja Protopopova materiālā RIA Novosti vietnei.
All inclusive poļu gaumē
Augusta vidū Vašingtona un Varšava parakstīja vienošanos par ASV kontingenta pastiprināšanu Polijā. Vienošanās paredz, ka Polijā tiks nogādāti vēl tūkstoš karavīru un viņu kopskaits sasniegs sešus tūkstošus.
Polijas prezidents Andžejs Duda stāstīja, ka draudu gadījumā poļi un amerikāņi plecu pie pleca cīnīsies pret kopīgu ienaidnieku. "Ienaidnieks", protams, ir Krievija. Tāpat Vašingtona ir gatava parūpēties par Ukrainas un Baltijas valstu "drošību".
Zināmu iemeslu dēļ Duda nepieminēja, ka amerikāņu karaspēka pārvietošana nepavisam nav labdarības akcija – viņu uzturēšanai no Polijas budžeta būs jāpiešķir miljardiem dolāru. To paredz papildu vienošanās, kurā precizētas pušu saistības.
Tā lūk, poļu žurnālisti noskaidroja, ka amerikāņiem tiks piedāvātas divdesmit apdzīvotas vietas: Pentagons nolēma neaprobežoties ar vairākām lielām bāzēm, bet vienmērīgi izkliedēt karaspēku pa visu valsti. Atbildība par karavīru maksimāli komfortablu izvietošanu tiek uzlikta, protams, saimniekiem – poļiem jāiekārto dislokācijas vietas, jābūvē vai jāatjauno mājokļi.
Turklāt Varšava izpalīdzīgi uzņemas apkures, elektrības, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un objektu apsargāšanas izmaksas, kā arī apmaksās amerikāņu uzturu un pat apkopēju pakalpojumus. Piedevām ASV militārpersonas saņems dažnedažādus atvieglojumus: varēs bez maksas izmantot dzelzceļus un lidlaukus, viņiem nebūs jāapmaksā navigācijas nodevas, aviotehnikas apkalpošana, arī stāvvietas lidmašīnām viņi saņems par brīvu.
Īsti kūrorta apstākļi, tomēr Pentagons ir paturējis tiesības paplašināt prasību sarakstu, bet Polijai saskaņā ar līgumu viss jāapstiprina un jāapmaksā. Cita starpā paredzētas "ASV bruņoto spēku neatliekamās operatīvās vajadzības", piemēram, militāro mācību gaitā amerikāņi var bez maksas izmantot poļu pašvaldību un pat privāto īpašumu.
Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artems Kurejevs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka amerikāņiem šāda attieksme pret sabiedrotajiem ir norma.
"Vēl pirms dažiem gadiem viņi veica aktīvu informatīvu darbu trešās pasaules valstīs, izskaidrojot, kādas ekonomiskas priekšrocības dod amerikāņu militārās bāzes, - viņš saka. - Krāsainie bukleti un prezentācijas tēlaini aprakstīja, kā papildinās valsts budžets, cik darba vietas tiks izveidotas. Taču ar Trampa ierašanos viss mainījies. Viņš, kā jau īsts uzņēmējs, piedāvāja "drošības eksporta" koncepciju. Tā paredz, ka par visu jāmaksā sabiedrotajiem.
NATO liktenis
Tomēr ar amerikāņu karavīru uzturēšanu vien Polijas izdevumi nebeidzas: jau ir noslēgti miljardiem dolāru lieli līgumi par pretgaisa aizsardzības kompleksu "Patriot" un piektās paaudzes F-35 iznīcinātāju iegādi. Eksperti norāda, ka šīs sistēmas nav tik nepieciešamas poļu armijai, lai tērētu tām milzīgus līdzekļus.
Pēc Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" locekļu domām, ja Donalds Tramps uzvarēs kārtējās vēlēšanas, turpmākās NATO attīstības perspektīvas var vispār izrādīties miglainas. ASV militāro darbību prioritārais teātris jau ir pārvietojies uz Āziju, un parādās ierosinājumi veidot jaunu militāro bloku ar Āzijas valstīm. Diez vai Vašingtona spēs uzturēt divas alianses uzreiz.
"Tādēļ partija cenšas izveidot divpusējās attiecības ar ASV, par ko liecina milzu tēriņi amerikāņu ieročiem, — norāda speciālists Polijas jautājumos Staņislavs Stremidlovskis. — It kā ir skaidrs, kādēļ Varšava pērk "Patriot" kompleksus, jo tās ir aizsardzības sistēmas. Bet kāpēc tai būtu vajadzīgi vairāki desmiti F-35 iznīcinātāju, - tas nav skaidrs. Turklāt poļiem var uzlikt par pienākumu katru reizi pieprasīt atļauju šo lidmašīnu izmantošanai.
Pēc eksperta datiem, infrastruktūrai, amerikāņu ēdināšanai, mājokļiem, ieroču noliktavām piešķir aptuveni piecsimt miljonu zlotu (ap 130 miljoniem dolāru) gadā. Turklāt Stremidlovskis ir pārliecināts, ka ASV un Polijas līgumā ir pagaidām neatklāti punkti, kas nosaka pušu papildu pienākumus.
"Ierēdņi apgalvo, ka poļi nopelnīs daudz vairāk, — piebilst speciālists. —Kā pierādījumu min informāciju par amerikāņu karavīru izvietošanu Lielbritānijā un Spānijā. Saskaņā ar to Londona saņem 1,3 miljardus dolāru gadā, bet Madride — sešsimt miljonus. Bet šajās valstīs amerikāņu bāzes ir pastāvīgas, bet Polijā - pagaidu. Tāpēc ir iespējams, ka valdība neatklāj visus izdevumus, ko uzņemsies valsts, ņemot vērā atšķirību starp pastāvīgo dislokāciju un izvietošanu pēc rotācijas principa."
Savukārt Kurejevs atgādināja pazīstamo teicienu, ko piedēvē Napoleonam: "Tauta, kas nevēlas barot savu armiju, baro svešas zemes armiju."
"Tā galu galā noticis arī Austrumeiropā, — ir pārliecināts eksperts. — Baltijas valstis, kurām nav gaisa spēku, uztur gaisa spēku bāzu infrastruktūru ar sabiedroto misijām. Ne jau ASV maksā Polijai, gluži pretēji - Varšava sedz izdevumus, kas saistīti ar ASV kontingenta pārvietošanu. Pentagons tikai pārskaita karavīriem algu."
Stabila peļņa
Polija nav vienīgais amerikāņu sabiedrotais, kas maksā lielu naudu par aizbildniecību. Pavasarī kļuva zināms, ka Vašingtona pieprasījusi no Dienvidkorejas pieckārt palielināt maksu par savu karaspēka uzturēšanu valstī.
Pašlaik korejiešiem tas izmaksā miljardu dolāru gadā. Amerikāņi pieprasīja piecus miljardus, vēlāk samazināja prasības līdz četriem. Koreja ir gatava piemaksāt tikai desmit procentus, un tam Trampa administrācija nepiekrīt.
Pārrunas nonākušas strupceļā, un Vašingtona izvirza Seulai ultimātu. Piemēram, draud masveidā samazināt militāro bāzu apkalpojošā personāla štatu, ko pārsvarā veido vietējie iedzīvotāji.
ASV pastāvīgie parādnieki ir arī NATO dalībvalstis no Baltijas, kas aizsardzībai tērē vismaz 2% no IKP. Daļa šīs naudas tiek novirzīta ārvalstu karavīru uzturēšanai regulāru militāro mācību laikā, bet lauvas tiesa – amerikāņu tehnikas iegādei.
Augustā Lietuva iegādājās ASV prettanku kompleksu Javelin raķetes par 31 miljonu dolāru, jūlijā Valsts departaments atbalstīja UH-60M Black Hawk partijas pārdošanu Lietuvas armijai par 380 miljoniem dolāru. Iepriekš valstis vienojās par piecsimt bruņuautomobiļu piegādi 170 miljonu dolāru vērtībā.
Līdzīga situācija ir kaimiņos – Latvijā un Igaunijā. Amerikāņi burtiski liek šīm valstīm iegādāties "Made in USA" tehniku, par ko daudzi politiķi ir neapmierināti.
Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs sūdzējās, ka NATO neļauj attīstīties valsts militāri rūpnieciskajam kompleksam (MRK). Pēc viņa vārdiem, kad Latvija bija Varšavas līgumā, MRK pienācās 7% no IKP, bet tagad - nulle.
Politiķis atzīmēja, ka Varšavas līgums bija lojālāks un tuvāks Latvijai, nekā Ziemeļatlantijas alianse. Amerikas Savienotās Valstis gan pilnībā neuzticas Rīgai un nevēlas, lai valsts attīsta savu militāro rūpniecisko kompleksu, tādējādi papildinot budžetu.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ASV piešķir nelielas summas militārās infrastruktūras iekārtošanai Baltijā. Piemēram, apmēram piecdesmit miljoni dolāru tiks atvēlēti militāro objektu projektēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tomēr ir stingrs nosacījums: darbu izpildes līgumi jānoslēdz tikai ar amerikāņu kompānijām.