RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Maksātnespējīgās PNB bankas administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar prasību par 32 miljoniem eiro pret bankas bijušo valdi un padomi par kredītiestādei radītajiem zaudējumiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Atbildētāju vidū ir bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un bijušais Vācijas izlūkošanas dienesta vadītājs Augusts Hanings.
PNB bankas darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, savukārt 12. septembrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina banku par maksātnespējīgu.
Maksātnespējas administrators norāda, ka PNB bankas valde un padome – kopā 9 cilvēki – savulaik pieņēma lēmumus, kuri radīja bankai zaudējumus 32 miljonu eiro apmērā un vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu. Pirms bankas slēgšanas Guseļņikovs paziņoja, ka par jauno īpašnieku kļūs investoru grupa amerikāņa Rodžera Tamraza vadībā. Beigās šie cilvēki ne vien nesamaksāja par bankas akcijām, bet arī aizņēmās PNB bankā 559 861 eiro. "Tā kā tās ir atzīstamas par saistītām personām, tad bija jābūt vienbalsīgam lēmumam no valdes puses par kredīta izsniegšanu. Tāds lēmums nav bijis, bet, neskatoties uz to, kredīts ir izsniegts. Maksāšana par šiem kredītiem, protams, nenotiek. Nodrošinājumu nav," paskaidroja Krastiņš.
Savukārt vēl 31 468 997 eiro zaudējumus banka cieta darbību rezultātā, kad jaunie akcionāri patiesībā saņēma akcijas, nesamaksājot par tām. Tā vietā viņi apsolīja atmaksāt kredītus, kurus banka iepriekš izsniedza Guseļņikovam un viņa ģimenes locekļiem. Rezultātā Guseļņikovs saņēma atpakaļ ieķīlāto mantu, kā arī 7 miljonus eiro no PNB bankas par advokātu pakalpojumu apmaksu. Taču "Tamraza investoru grupa" nekādus ieguldījumus tā arī neveica, paziņoja Krastiņš.
Guseļņikovs iepriekš izklāstīja savu bankas slēgšanas iemeslu versiju un pastāstīja, kā notika akcionāru maiņa.