Aleksejs Navaļnijs publicēja sociālajos tīklos pirmo fotogrāfiju pēc savas hospitalizācijas un pastāstīja par pašreizējām veselības problēmām un vispārējo pozitīvo dinamiku.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs preses konferencē pirmdien pieprasīja nekritizēt slēdzienus par blogera saindēšanu ar "Novičok", jo kaut kādas neatkarīgas laboratorijas Francijā un Zviedrijā esot apstiprinājušas bundesvēra speciālistu slēdzienus. Laboratorijas ir "kaut kādas", jo informācija par tām arī ir slepena. Iespējamo notikumu scenāriju portālā RIA Novosti analizēja Irina Alksnis.
Diezin vai Haiko Māsa vēlme piepildīsies. Toties daudz ticamāks ir pretējs iznākums, jo tagad šausmīgas nepatikšanas Vācijas valdībai sagādājis pats Aleksejs Navaļnijs. Izdevums New York Times, atsaucoties uz augsti stāvošu VFR drošības iestāžu darbinieku, ziņoja, ka pēc izveseļošanās Navaļnijs plānojot atgriezties Krievijā, lai "turpinātu savu darbību".
Ja avīzes teiktais atbilst patiesībai, atliek tikai nopriecāties par Navaļniju, jo tāda vēlme nepārprotami liecina: viņa kognitīvās funkcijas ir saglabājušās, lai arī, spriežot pēc ārstu komentāriem, tas nebija zināms, ņemot vērā viņa smago stāvokli.
Pēdējo pāris gadu desmitu laikā Krieviju pametuši daudzi cilvēki, agrāk – labi pazīstami sabiedriskie darbinieki un politiskas figūras. Rezultāts vienmēr bija viens un tāds pats: viņi zibenīgi zaudēja svaru sabiedrībā un iekļāvās emigrantu masā, par kuru neviens neliekas ne zinis. Līdz ar nesamierināmu cīnītāju statusu viņi zaudēja ar to saistītās finansiālās iespējas – bagātu cilvēku, tādu kā Mihails Hodorkovskis, krievu opozicionāru rindās nav daudz.
Galu galā tagad viņiem atliek tikai izgāzt žulti sociālajos tīklos no pieticīgiem dzīvoklīšiem Prāgā, Rīgā vai Londonā. Īpaši skumjos gadījumos tak var nokļūt starp "asiņainās gebņas" un "soda psihiatrias" dzirnakmeņiem jaunajā mītnes zemē, kā tas atgadījās ar Pjotru Pavļenski.
Starp citu, mācība ir apgūta. Tēma "es uz visiem laikiem pametu Krieviju, lai tā iet bojā bez manis" skan aizvien retāk un klusāk.
Aleksejam Navaļnijam tāds iznākums būtu īpaši aizvainojošs. Galu galā, viņš taču ir kļuvis par pazīstamāko opozicionāru Krievijā un uzbūvējis ļoti efektīvu sistēmu finanšu izsūknēšanai no saviem līdzgaitniekiem. Pēdējos gados tā nodrošināja viņam virkni patīkamu bonusu un gana augstu dzīves līmeni – no regulāriem atvaļinājumiem dārgos ārzemju kūrortos līdz meitas studijām Stenfordas universitātē.
Nav nekāds brīnums, ka blogrim nemaz negribas pamest "vaiga sviedros sapelnīto" un pārvērsties par vēl vienu Skripaļu, ko britu specdienesti it kā nobāzuši tumšā stūrītī pasaules viņā malā pēc omulīgās dzīvītes senlaicīgajā Solsberijā. Un tas viss tikai tālab, ka jāuztur leģenda par brīnumaino glābšanu no "GRU slepkavām".
Te nu parādās principiāla pretruna starp Alekseja Navaļnija interesēm un Rietumu tēlotajai blogera slimības ainai. Vācu uzstādītā diagnoze padara nepieļaujamu viņa atgriešanos dzimtenē drošības apsvērumu dēļ. Tomēr fakts, ka blogeris stūrgalvīgi grib braukt mājās, doties taisni pretī pūķim, kurš viņu it kā teju nav nobeidzis, nozīmē, ka nekādai saindēšanai ar "Novičok" un reālām dzīvības briesmām viņš vienkārši netic.
Vēl ļaunāk: uz dzimteni Navaļnijam būs jāpaņem līdzi izraksta epikrīze. Taču Vācija, kā zināms, atsakās sniegt Maskavai jebkuru informāciju, kas apstiprinātu viņa diagnozi. Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja vācu kolēģiem kārtējo pieprasījumu, lai pārbaudītu visu incidentu, tomēr cerību uz Berlīnes vēlmi sadarboties nav gandrīz nemaz. Toties izraksts no klīnikas Charite, ko blogeris atvedīs līdzi, var dot milzum daudz noderīgas informācijas kompetentām iestādēm Krievijā.
Vārdu sakot, Alekseja Navaļnija vēlme noteikti atgriezties Krievijā nostāda vāciešus ļoti nepatīkamā un sarežģītā stāvoklī, jo rezultātā var sabrukt visa tā murgu kaudze, ko viņi sakrāvuši pēdējo nedēļu laikā.
Starp citu, briti šo aspektu apspēlēja daudz izsmalcinātāk. Skripaļu saindēšanas šovs atstāja milzu iespaidu ar savu vērienu un smalkajām detaļām, arī "upuris" bija izraudzīts prātīgi: neinteresants un nevienam nevajadzīgs bijušais spiegs, kurš precīzi izpildīs visas kuratoru pavēles. Tomēr zīmīgi, ka pat Londona neuzdrošinājās dot Skripaļam ne mazāko rīcības brīvību, - viņam neļāva pat ne reizi aprunāties ar žurnālistiem vai diplomātiem.
Toties vāciešus gaida neparasts uzdevums – pierunāt Alekseju Navaļniju brīvprātīgi kopā ar visu ģimeni pamest Krievijas galvenā opozicionāra saldo dzīvi.
Slikta ziņa blogerim: lieta tāda, ka viņa atgriešanās Krievijā draud ar tik nepatīkamām sekām Berlīnei, kas visu to putru savārījusi, ka tur problēmas risināšanas labad var izšķirties par metodēm, kas neparedz ne "pierunāšanu", ne "brīvprātību".