RĪGA, 13. septembris – Sputnik. Atbildīgās organizācijas sākušas publicēt pārskatus par Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamiku 2020. gada pirmajos sešos mēnešos. Pēc tiem var spriest, cik dziļi valsts ir noslīdējusi koronakrīzē un kas to sagaida tuvākajā laikā, raksta Bb.lv.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja 8,9% kritumu, ja salīdzina ar to pašu periodu pērn. Tas, protams, ir ļoti liels kritums, taču divas reizes zemāks, nekā IKP kritums nesenās ekonomiskās krīzes gados. Tā laika lejupslīdi mēs uz sevis izjūtam joprojām kaut vai kolosālā iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, ko izraisīja emigrācija. Tagad koronavīrusa ierobežojumu dēļ masveida iedzīvotāju aizplūšana netiek novērota, taču kas notiks, ja Covid-19 beigsies, bet valsts ekonomika nepagūs nostāties kājās?
Neko labu nesološs salīdzinājums
Ir arī cita satraukumu raisoša paralēle. Līdzīgi kā toreiz, pirms 10 gadiem, Latvijā lietām klājas sliktāk, nekā kaimiņvalstīs. Lietuvas IKP 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 4,2%, Igaunijas – par 6,9%.
Starp citu, pirmajā ceturksnī Latvijas IKP lejupslīde arī bija lielākā Baltijā – salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni tas samazinājās par 1,5%. Lietuvas IKP tajā pašā periodā pieauga par 2,4%, Igaunijas IKP samazinājās par 0,7%.
Pērn visos četros ceturkšņos Latvijas ekonomika arī attīstījās lēnāk, nekā pārējā Baltijā. Tas nozīmē, ka patiesībā problēmas pie mums sākās sen, vienkārši koronakrīze tās tikai saasināja. Arī skaitļi to apstiprina. Latvijas IKP 2019. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada ceturto ceturksni, palielinājās vien par 1%. Igaunijas IKP tajā pašā periodā pieauga par 4%, Lietuvā – par 3,8%, vidēji ES – par 1,2%.
Ar pirkstu debesīs
Jāatzīst, ka nedz eksperti, nedz varasiestādes nespēja precīzi noprognozēt Latvijas tautsaimniecības krituma apmēru.
Marta beigās, kad Covid-19 plosījās Eiropā un valstis sēdēja pašizolācijā, slēdzot savas robežas, Latvijas Finanšu ministrija paredzēja valsts IKP kritumu 2-5% apmērā, savukārt Latvijas Banka paziņoja par "vienskaitļa ciparu", tātad ne vairāk par 10%.
Neatkarīgās struktūras toreiz bija mazāk optimistiskas. Tā, Swedbank prognozēja Latvijai 5,8% kritumu, bet Lietuvai un Igaunijai – 5%.
Šobrīd varasiestādes ir pārskatījušas savas prognozes drūmāku prognožu virzienā. Tā, augusta beigās Finanšu ministrija prognozēja, ka šogad Latvijas IKP kritīsies par 7%. Tāpat Finanšu ministrija prognozē privātā patēriņa, eksporta un investīciju samazināšanos.
Taču jau 2021. gadā parādīsies gaisma tuneļa galā. Ierēdņi uzskata, ka ekonomikas izaugsme sastādīs jau augsto 5,1%. Acīmredzot, uz lielās Eiropas naudas ieplūdināšanas rēķina, kas jau ir apsolīta Latvijai. 2022. un 2023. gadā IKP kāpums tiek prognozēts pieticīgākos apmēros – 3,1%.
Sliktais scenārijs
Papildus bāziskajam scenārijam Finanšu ministrija ir izstrādājusi arī otrā Covid-19 viļņa scenāriju. Gadījumam, ja karantīnas pasākumi ievilksies vai izcelsies jauns spēcīgs saslimšanas vilnis (jau ir izcēlies!), kas novedīs pie straujākas IKP un nodarbinātības lejupslīdes.
Salīdzinot ar bāzisko, otrā viļņa scenārijs paredz IKP kritumu šogad 9% apmērā, kā arī lēnāku ekonomikas atkopšanos tuvāko gadu laikā. 2021. gadā IKP izaugsme šajā scenārijā tiek prognozēta 2% apmērā, 2022. gadā – 4,6% līmenī, savukārt 2023. gadā – 3,2% līmenī.
Gaisma logā
Nevar, protams, neatzīmēt, ka valsts jau šobrīd demonstrē atdzīvošanās pazīmes. Tā, neraugoties uz krīzi, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, vidējā bruto alga (pirms nodokļu samaksas) Latvijā par pilnu likmi palielinājusies par 3,9%, jeb 42 eiro, līdz 1118 eiro. Tātad, viss nemaz nav tik slikti?
Arī mazumtirdzniecība uzrāda kāpumu, savukārt vienā no vasaras mēnešiem valstī pēc deflācijas tika reģistrēts cenu kāpums. Tas arī liecina par to, ka ekonomika sāk atkopties.
Vēl viena pārsteidzoša lieta notika augustā. Budžetā ienāca par 8% vairāk nodokļu, nekā 2019. gada augustā. Kā kas tāds ir iespējams? Ārā taču plosās krīze?
Fiskālās disciplīnas padome skaidro to šādi: cilvēki sākuši optimistiskāk uztvert savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi palielinot ienākumu gan patērētāju, gan citos nodokļos.
Pusmiljards jau pazudis
Tiesa, FDP uzskata, ka, neraugoties uz nodokļu ienākumu uzlabošanos pēdējos mēnešos, 2020. gada plāns netiks izpildīts. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļu plāns astoņos mēnešos ir izpildīts vien par 86,1%, akcīzes nodokļa plāns – par 87,3%, uzņēmumu ienākumu nodokļa plāns – par 76,3%.
Savukārt, saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, nodokļu ienākumu plāns kopējā budžetā šī gada septiņos mēnešos ir izpildīts par 90,8%, tātad nav saņemti 506,2 miljoni eiro. Tā ir ļoti liela summa, jo valsts budžets sastāda 10 miljardus eiro.
Pirms gada, atcerieties, Latvijas valdība lielījās, ka 2020. gada budžets būs lielākais valsts vēsturē. Tā pieaugums toreiz sastādīja 610 miljonus eiro. Salīdzināms ar to, ko mēs jau esam pazaudējuši šogad. Turklāt gads taču vēl nav beidzies.
Plašumā un dziļumā
Tas, kas šobrīd notiek Eiropā ar Covid-19, pagaidām īpašu optimismu neizraisa, laikam, nevienam. Slimība iet plašumā un dziļumā, liekot vienai valstij aiz otras pieņemt, precīzāk sakot, atgriezt ierobežojošos pasākumus, kuri rada triecienus to ekonomikās un, protams, arī mūsu, Latvijas ekonomikai.
Ko tur daudz runāt, ja pat pašai Latvijai, kur Covid-19 saslimstība it kā ir viszemākā Eiropā, arī jāveic pasākumi, kuri sāpīgi iesitīs pašai. Šo piektdien LR valdība vairs nespēja pievilkt klāt Igaunijas saslimstības datus un iekļāva to "dzeltenajā sarakstā". Gan Igaunijā, gan Lietuvā infekcija iet plašumā. Tas nozīmē, ka mēs ieviešam pašizolācijas režīmu tiem, kas ierodas no mums ekonomiskajā nozīmē vissvarīgākajām valstīm. Vai Finanšu ministrijas prognozē šis faktors tika ņemts vērā? Kaut kā māc šaubas. Cik gan vēl šādu melno gulbīšu Covid vējš mums atnesīs šogad?