RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Baltkrievijas kravu pazaudēšana var kļūt par vēl vienu triecienu Latvijas tranzīta nozarei. Aptuveni piektā daļa kravu, kuras pārvadā "Latvijas Dzelzceļs", nāk no kaimiņu republikas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka riski pazaudēt Baltkrievijas kravas neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vēsta LSM.
Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un vēl vairākām Baltkrievijas amatpersonām, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.
Naftas plūsmu pārmešana no Lietuvas uz Krievijas ostām, tostarp Ustlugu, tika apspriesta Krievijas un Baltkrievijas premjeru Mihaila Mišustina un Romāna Golovčenko pārrunas 3. septembrī. Pēcāk enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Baltkrievija varētu pārorientēt 3-4 miljonus tonnu savu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krievijas ostām, savstarpēji izdevīgus sadarbības nosacījumus izstrādās septembra laikā.
Pērn aptuveni piektā daļa pa Latvijas dzelzceļu pārvadājamo kravu gāja no vai uz Baltkrieviju – kopumā tie ir aptuveni 7 miljoni tonnu, savukārt šī gada astoņos mēnešos – gandrīz 3 miljoni tonnu. Lielākoties tie ir naftas produkti.
Lai padziļinātu sadarbību, pirms pāris gadiem "Latvijas Dzelzceļš" atvēra pārstāvniecību Minskā.
"Baltkrievija ir nozīmīgs sadarbības partneris. Mēs sekojam līdzi, kas notiek Baltkrievijā, šie notikumi ir satraucoši, bet tajā pašā laikā kravu plūsma turpinās. [..] Vairāk nekā puse aiziet uz trim lielākajām ostām. Protams, kravas arī paliek Latvijā, kā arī iet sauszemes tranzītā," paziņoja LDz pārstāve Ella Pētermane.
Saskaņā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes informāciju, Baltkrievijas kravu īpatsvars kopējā kravu struktūrā sastāda aptuveni 5%, taču svarīgāks Baltkrievijas partneris ir otra lielākā Latvijas osta – Ventspils osta.
"Arī vakar pie mums bija Baltkrievijas uzņēmumi, kuri vēlas atvērt ražotni tieši ostas industriālajā zonā. Mēs šobrīd Baltkrievijas uzņēmumiem izbūvējam ēku, kuru nodosim ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, tāpēc mums ir ļoti nozīmīga sadarbība ar Baltkrieviju," atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.
Kravu apgrozījuma kritums Ventspils ostā ir ievērojamāks, nekā citās Latvijas ostās. Visvairāk ir sarukuši ogļu tranzīta apjomi no Krievijas – vairāk nekā par 90%. Līdz ar to Baltkrievijas kravu īpatsvars pieaug, lai gan arī to apjoms ir krities. Ventspils brīvostas pārvaldnieks uzskata, ka ar Baltkrieviju saistītās kravas šogad varētu sasniegt 20% no kopējā kravu apjoma.
Par Latvijas politikas sekām attiecībā uz Baltkrieviju un iespējamo baltkrievu partneru atteikšanos no iekraušanas Ventspilī Purmalis runā izvairīgi un cer, ka līdz tam nenonāks.
"Tās ir starptautiskās kravu piegādes ķēdes, kurās bieži vien Baltkrievija ir tikai valsts, caur kuru iet šī krava. Viņi nav ne ražotājs, ne preces nosūtītājs. [..] Mēs gribētu šajā kravu ķēdē turpināt strādāt, neskatoties ne uz ko. Protams, mums ir jāņem vērā, kas notiek politiskajā arēnā," sacīja Purmalis.
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), komentējot situāciju, paziņoja, ka pagaidām politiskā situācija nav ietekmējusi kravu plūsmu no Baltkrievijas, taču šis jautājums jebkurā gadījumā neietekmēs Rīgas pozīciju attiecībā uz Aleksandra Lukašenko režīmu.
"Baltijas valstu pozīcija attiecībās ar Baltkrieviju ir skaidra, viennozīmīgi tā ir arī pausta. Nav nekādu iemeslu to mainīt," uzsvēra Linkaits, aicinot nedramatizēt situāciju.