Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā

Latvija priecātos par iespēju pārvilināt baltkrievu IT uzņēmumus, tomēr sekmīgu "transfēru" traucē vairāki apstākļi, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.
Sputnik

RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Augstie nodokļi un krievu valodas izspiešana no visām dzīves jomām rada šķēršļus baltkrievu uzņēmumu, it īpaši IT sfērā strādājošo firmu pārbraukšanai uz Latviju. Konkurencē uzvarēs tā pati Ukraina, uzskata "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Tā politiķia komentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Kaspara Rožkalna paziņojumu, ka desmit Baltkrievijas uzņēmumi daļēji vai pilnībā pieņēmuši lēmumu pārcelt savu darbību uz Latviju. Viņš atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA konsultējusi vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumus un īpašu uzmanību LIAA velta vairākiem vadošajiem Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumiem.

Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka LIAA var tikai uzslavēt par to, ka tā aktīvi strādā, lai piesaistītu Baltkrievijas IT kompānijas, taču optimismam šajā jomā ir mazs pamats.

"...cik lielā mērā mēs vispār esam pievilcīgi IT kompānijām? Baltkrievijas IT sektors ir gana "gards kumoss". Minskas "Augsto tehnoloģiju parkā" ir 700 kompānijas, 60 tūkstoši darbinieku, tas eksportē par 2 miljardiem dolāru gadā. Ne velti pirms dažiem gadiem ietekmīgais "Wall Street Journal" nosauca Baltkrieviju par Austrumeiropas jauno "Silīcija ieleju".

Neseno notikumu fonā Baltkrievijā virkne IT kompāniju gatavojas pārcelties uz citām valstīm. Un daudzas valstis gaida tās ar atplestām rokām. Sacensībās iesaistījusies arī mūsu LIAA. Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar konkurentiem? Piemēram, ar to pašu Ukrainu?" Dombrovskis raksta Facebook.

Deputāts pieļāva, ka LIAA varētu operatīvi atrisināt jautājumu ar vīzām un termiņuzturēšanās atļauju IT speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem un pat pārliecināt Latvijas bankas atvērt viņiem kontus.

"Es pat pieļauju, ka izdosies pārliecināt partnerus – "naciķus" nepievērst uzmanību vairāku tūkstošu slāvu iebraukšanai. Tas viss ir izpildāms un reāls. Bet tālāk sākas pats interesantākais," politiķis konstatēja un nosauca divus apstākļus, kuri, pēc viņa domām, novērsīs baltkrievu speciālistus no Latvijas.

Pirmais jautājums – augstie nodokļi.

Baltija neko nepanāks: kāpēc Lukašenko neiekļaus ES sankciju sarakstā

"IT speciālistu vispirms interesē, kādu algu viņš saņems uz rokām pēc visu nodokļu nomaksas. Te ir mūsu nodokļu slogs – viens no augstākajiem Eiropā. Sociālais nodoklis – 35%. Ienākumu nodoklis – no 20 līdz 31,4%. Salīdzinājumam: ienākumu nodoklis Ukrainā ir 18-19,5%. Sociālais nodoklis – 22%. Un, starp citu, šis sociālais nodoklis nav jāmaksā par ienākumiem, kas pārsniedz 25 "minimālos iztikas līmeņus" (apmēram 1375 eiro). Vēl Ukraina noteikusi 0% PVN likmi programmatūrai. Tātad nodokļu pievilcība no IT nozares viedokļa ir vienos vārtos," raksta Dombrovskis.

Otrs jautājums saistīts ar saziņas un mācību valodu.

"Jaunajiem programmētājiem, kam ir (vai drīz būs) bērni, aktuāls ir arī skolu izglītības jautājums. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī Ukraina izspiež krievu mācību valodu. Taču krievvalodīgajam ukraiņu valoda ir dažu mēnešu jautājums. Tirgus – 42 miljoni cilvēku. Mums – tikai latviešu valoda un tirgus 2 miljonu cilvēku apmērā. Arī vienos vārtos," secināja politiķis.

Pēc viņa domām, būs labi, ja izdosies piesaistīt darbam Latvijā dažas kompānijas, ja ne – tas ir nopietns iemesls kārtējo reizi padomāt par Latvijas pievilcību investīciju jomā.