RĪGA, 3. septembris - Sputnik, Jūlija Granta. Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis ir īsts dzimtpolitiķis: viņa māte, Dagnija, vairākus gadus vadīja Labklājības ministriju un iegāja vēsturē, pateicoties "māmiņu" pabalsta attiecināšanai uz tētim, ko pasteidzās izmantot... viņas ģimenes locekļi un citi veikli politiķi. Mazāk dot budžetam un vairāk paņemt – šo principu apguvis arī viņas dēls Mārtiņš. Gada laikā Saeimas deputāta amatā viņš kļuva par miljonāru un tagad nodomājis "restartēt" Latvijas galvaspilsētu.
Dzimumu līdztiesība un politiskais labums
Dagnija Staķe balotējās Saeimā kopš 1998. gada – gadu pēc tam, kad dziedāšanas skolotāja un muzikālās izglītības metodiste tika ievēlēta par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju. Vēlēšanās viņai neveicās ne 1998. gadā, ne 2002. gadā. Toties jau 2002. gada novembrī Zaļo un Zemnieku savienība izvirzīja viņu labklājības ministra amatam slavenā korupcijas apkarotāja Eināra Repšes valdībā. Tieši viņam pieder sentence: "Kā var nesolīt?"
Ministra krēslā Staķe pabija piecus gadus, un starp viņas sasniegumiem var minēt dzimumu līdztiesības idejas virzīšanu, piemēram, grūtniecības un dzemdību pabalsta saņemšanas kārtību. Iespēja saņemt šo pabalstu bērna tēvam, ja viņa oficiālā alga ir augstāka par viņa laulātās/bērnu mātes atalgojumu, politiķiem ir kļuvusi bezmaz par zelta dzīslu - pabalstu taču varēja saņemt, nepārtraucot pamatdarbu. Tā rīkojās pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, 2008. gadā iegūstot no sociālā budžeta 6417,93 Ls un 2019. gadā – 6872,86 Ls (turklāt sociālās iemaksas par viņu maksāja Saeima, viņš pats savā personīgajā biznesā īpaši nepūlējās papildināt Valsts kasi).
Ministres Staķes nopelni nebija aizmirsti arī pēc tam, kad viņa aizgāja no amata. Jo viņas radinieki un draugi turpināja strādāt viņas atstātās ministrijas struktūrās.
2008. gadā savu pirmo bērna kopšanas pabalstu saņēma Dagnijas Staķes znots Andrejs Zagorskis: 12 231,82 Ls. Turklāt viņš turpināja saņemt algu 24 929,76 latu apmērā kā Finanšu ministrijas padotībā bijušās valsts SIA "Šampētera nams" valdes loceklis. Šis uzņēmums apkalpoja sociālās aprūpes centru Ķīši, kas tolaik bija patstāvīga vienība, nevis centra "Zemgale" filiāle.
2009. gada rudenī Zagorskis tika nodarbināts Labklājības ministrijā par publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta... Sociālās aprūpes centra Ķīši vadītāju, par ko viņš saņēma pieticīgu atlīdzību 2958,90 latu apmērā. Jāatceras, ka 2009. gadā valsts institūcijās sākās budžeta līdzekļu ekonomija, SIA "Šampētera nams" bija spiesta nogriezt algas. Tomēr līdztekus "projekta vadībai" ministres znota atalgojums pat pieaudzis: 22 500 Ls pamata darba vietā + 2958,90 par PPP – iznāk 25 458,90 Ls.
"Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde valsts un privātās partnerības projektam "Jaunu ēku būvniecība, esošās infrastruktūras sakārtošana un apsaimniekošana sociālās aprūpes centrā Ķīši"", kuru no valsts puses vadīja Zagorskis, bet realizēja firma COWI, izskatās kā īsta naudas atmazgāšana – honorāra izmaksa par neko. Tā deklarētais mērķis ir "uzlabot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem". Šis valsts finansētais centrs atrodas tiešā Dagnijas Staķes dzīvesvietas tuvumā – Tukuma rajona Jaunsātu pagastā, uzcelts 1974. gadā. Projekta ietvaros viņas znots plānoja "dažādot pakalpojumus atkarībā no klientu maksātspējas", veikt pacientu uzņemšanu ambulatori, bet apsaimniekošanu no valsts SIA "Šampētera nams", kur viņš bija valdes loceklis, nodot firmai PPP. Interesanti, ka tikmēr, kad Latvijas kreditori no SVF norādīja uz PPP projektu bīstamību, ņemot vērā "finanšu plūsmu necaurspīdīgumu", Labklājības ministrija tērēja aizņēmuma naudu, lai izmaksātu dubultu algu bijušās ministres znotam... Viņam saskaņā ar amatu bija jārūpējas par viņam uzticēto objektu, ko viņš tā arī neizdarīja (spriežot pēc fotogrāfijām internetā, sociālās aprūpes centrs kopš 1974. gada tā arī netika izremontēts).
Pēc pusgada Zagorskis atkal devās noformēt bērna kopšanas pabalstu. Viņa vietu ieņēma cita Zaļo un Zemnieku savienībai pietuvināta persona – Ulda Auguļa māsas vīrs Vitālijs Zoriks. Viņš tā arī strādāja SIA "Šampētera nams" līdz tās likvidācijas 2013. gada 30. jūnijā.
Politiskais "jumts"
Vecāko dēlu, Andreju, Dagnija Staķe arī iekārtoja valsts dienestā. Viņš sāka ar pieticīgu programmētāja amatu Valsts ieņēmumu dienestā un pāris gadu laikā izaudzis līdz galvenajam inspektoram. Paralēli viņš ieguva politisku pieredzi kā Tumes pagasta padomes deputāts, kur 1994. gadā savu karjeru sāka viņa māte Dagnija. Tomēr patiešām viņam paveicas, kad viņš ieņēma padomnieka amatu Zaļo un zemnieku savienībā. Ja 2006. gadā, strādājot VID, Andrejs saņēma 10 953,21 Ls, tad 2007. gadā zem politiskā debesskrāpja jumta Republikas laukumā – jau 21 404,11 Ls. Kredītā iegādājās dzīvokli Mārupē.
Kā atceramies, Dagnija Staķe demisionēja no Labklājības ministrijas 2007. gada oktobrī, bet jau 2009. gadā tur ieradās viņas vecākais dēls. Andrejs Staķis kļūst par ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņa kopējie ienākumi nestāv ne blakus treknajos gados saņemtajiem, tomēr 18 637,89 latus viņš nopelnījis.
Labklājības ministrijā Staķis strādāja gandrīz tikpat daudz, cik viņa māte – 5 gadus, tiesa, ar pārtraukumiem, līdz 2013. gada oktobrim. Nomainījās parlaments, un ar Ilzi Viņķeli no "Vienotības" Staķis nesastrādājis. Savukārt Uldis Augulis, neraugoties uz Staķu atbalstu znotam Vitālijam Zorikam, neatgrieza Andrejam parlamentārā sekretāra krēslu. Tātad viņš bija spiests pāriet privātajā biznesā.
Tas sakrita ar to laiku, kad debesīs iedegās viņa jaunākā brāļa Mārtiņa uzņēmējdarbības zvaigzne.
Mazākais no ļaunumiem
No 1998. līdz 2010. gadam tagadējais Rīgas mēra amata kandidāts strādāja tirdzniecības tīkla "Narvesen" mārketinga nodaļā. Jaunais cilvēks iesāka karjeru 19 gadu vecumā, uzreiz pēc skolas, un apvienoja darbu ar mācībām Latvijas universitātē, ko absolvēja 2004. gadā. "Narvesen" laikos viņam acīmredzot nobriedusi ideja piegādāt kafiju šim un citiem kafijas "Illy" tīkliem. Tā parādījās Staķa kafijas bizness un pat "kafijas universitāte".
Pēc oficiāliem datiem, jaunākais no Staķiem ir labuma ieguvējs 9 uzņēmumos, kuru vidū lielākais ir holdings ar angļu nosaukumu "Innocent" (nevainīgs): proti mātes uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu, kurā Staķim pieder 100%, un meitas uzņēmumi "Innocent PRO" un "Innocent coffee" masters.
Norēķinos ar valsti viņš nav īpaši skrupulozs (kaut arī uzvedas daudz godīgāk nekā mūsu tagadējais ministru prezidents, kurš pats no sevis iznomāja īpašumu).
Mātes uzņēmumā "Innocent" Staķis ir vienīgais dalībnieks un atalgojumu nesaņem. "Innocent PRO" ar apgrozījumu, kas 2017. gadā pārsniedza miljonu eiro, pirms Staķa stāšanās deputātu rindās sociālajā nodoklī aprēķināja par darbiniekiem vidēji 2900 eiro gadā (bruto alga 730 eiro mēnesī), 2017. gadā 3816 eiro (961 eiro), 2018. gadā 5264 (1287 eiro). "Innocent coffee masters" algas bija attiecīgi 777, 723 un 830 eiro. Līdz 10 tūkstošiem eiro gadā katram darbiniekam bruto – tā, protams, nav minimāla alga, tomēr daudz mazāk par vidējo rādītāju Rīgā – 21 078 eiro, un pat mazāk par vidējo radītāju valstī – 12 779 eiro.
Saeimas deputāta karjeras sākumā 2018. gada oktobrī amatpersonas deklarācijā Mārtiņš Staķis norādīja, ka viņam ir 10 tūkstoši eiro skaidrā naudā, bet viņa ienākumi 2018. gadā sastāv no dividendēm viņam piederošajos uzņēmumos: "Innocent PRO" – 5500 eiro un "Innocent coffee masters" – 2000 eiro. Algu sev Staķis neaprēķināja, sociālo nodokli par sevi nemaksāja. Viņa sociālo aizsardzību sāka būvēt Saeima: par nepilniem trim mēnešiem jauna deputāta alga, aprēķinot nodokļus, sastādīja 5520,96 eiro.
Jau 2018. gada 15. novembrī dzimtajai partijai "Attīstībai/Par!" Staķis ziedoja 20 tūkstošus eiro – tas ir, gandrīz visu oficiāli uzkrāto un nopelnīto. Šo rīcību mēra kandidātam atgādināja žurnālists Jānis Domburs priekšvēlēšanu intervijā. "Es varu paskaidrot!" ātri atbildēja Staķis, bet Domburu paskaidrojumi neinteresēja.
Tiešām, kāpēc gan neupurēt 20 tūkstošus, ja jau 2019. gadā tie atgriezās ar peļņu? Staķa kafijas aktīvi pārtapa akciju sabiedrībā "Infinity Coffee AS" ar kapitālu 1,77 miljonu eiro apmērā. Saeimas deputāta (16 211,60 eiro) algai tika pievienota alga Aizsardzības ministrijā, partijas biedra Pabrika paspārnē: 23 586,92 eiro. Kopumā no dažādām valsts institūcijām Staķa kontos ielidoja 43 539,68 eiro. Tas ir daudz vairāk par Rīgas mēra atalgojumu: 32 282,03 eiro gadā. Turklāt Staķa pārvaldē maģiski izveidojās finanšu instrumenti 395 tūkstošu eiro apmērā. Interesanti, ka dividendes par 2019. gadu Staķis nav izņēmis: kāpēc pārmaksāt budžetā, ja viss jau tāpat ir burvīgi?
"Desmit gadi Narvesen, gandrīz 10 gadi privātajā biznesā, pusotrs gads valsts pārvaldē. Vai jums pietiks pieredzes vadīt galvaspilsētu?" pavaicāja Domburs.
"Visu mēru kandidātu vidū tā ir vislabākā kvalifikācija," atbildēja Staķis.
Viņš ir dzimtpolitiķis un deputāts. Jau pirmajā gadā Saeimā viņš parādīja, ka politika ir ienesīga lieta. Un tas ir galvenais iemesls Rīgas "restartēšanai".