Amerikāņu mediji ir stāvā sajūsmā par Džo Baidena apņēmību un stingro principialitāti, ko viņš demonstrēja savā nesenajā intervijā telekanālam ABC, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti. Lieta tāda, ka epidēmijas tālākas izplatības gadījumā viņš apņēmies vēlreiz ieviest stingru, vispārēju karantīnu ar totāliem ekonomiskās darbības ierobežojumiem. Tātad viņa pieeja ir diametrāli pretēja prezidenta Trampa viedoklim.
Lai izprastu, kādas būs sekas, jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā, Krievijā, Bangladešā vai Ķīnā koronavīruss ir epidemioloģisks jautājums, un tikai ASV koronavīruss ir politiska problēma.
Izdevums Politico stāsta: "Prezidenta kandidāts no demokrātiem Džo Baidens paziņoja, ka darīs "visu iespējamo", lai cīnītos ar koronavīrusa izplatību valstī, ieskaitot ASV (ekonomikas – red.) bloķēšanu, ja tas būs vajadzīgs. "Es to (ekonomiku – aut.) izslēgtu. Es uzklausītu zinātniekus, - Baidens teica ABC korespondentam Deividam Muiram intervijā, ko viņš sniedza kopā ar savu pārinieci (viceprezidenta kandidāti) senatori Kamalu Harisu. – Mēs darīsim visu iespējamo, lai glābtu dzīvības." Baidena komentāri liecina par stingrākajiem potenciālajiem pasākumiem, ko ierosinājuši prezidenta kandidāti no Demokrātiskās partijas, lai apturētu vīrusa izplatību, kas aiznesis jau vismaz 175 tūkstošus dzīvību ASV."
Demokrātiskā partija un Džo Baidens ļoti cenšas "pārdot" sevi vēlētājiem un pozicionējas kā nesamierināmi koronavīrusa apkarotāji, gatavi spert radikālākos soļus, lai apturētu epidēmiju ASV. Viņu uzdevums ir panākt, lai prezidents Tramps šajā fonā izskatītos kā cinisks tirgonis un "vecmāmiņu un vectētiņu slepkava", kam rokas mirkst to cilvēku asinīs, kuri miruši, jo pašreizējā administrācija nevēlējās pagarināt ekonomiskos ierobežojumus, aizliegt amerikāņiem iziet no mājas un piespiest nēsāt maskas, piedraudot ar arestu.
Demokrātiskās partijas kontrolētajos ASV reģionos varasiestāžu paranoja dažkārt kļūst groteska. Piemēram, Losandželosā mērija ne tikai aizliegusi māju ballītes (tas ir, vienkārši ierobežoja pilsoņu konstitucionālās sapulču un brīvas pārvietošanās tiesības), bet arī atslēdz elektrības padevi, ūdensvadu un kanalizāciju pārkāpējiem.
Planētas iedzīvotājiem, kuri nedzīvo amerikāņu informācijas laukā, ir grūti aptvert tādu psihozes līmeni, tomēr amerikāņu mediji (kas strādā pret Trampu un iedzen šausmās lasītājus ar industriāla mēroga "informācijas lavīnām") ir panākuši teicamus rezultātus. Piemēram, finanšu kompānija Franklin Templeton pasūtīja īpašu sabiedriskās domas aptauju epidēmijas jautājumā un secināja:
"Mēs konstatējām, ka par nopietnu veselības apdraudējumu Covid-19 gadījumā ļoti noraizējušies vai drīzāk noraizējušies gandrīz vienlīdz daudzi cilvēki visās vecuma kategorijās no 25 līdz 64 gadiem, un šis skaits nav daudz mazāks kā starp respondentiem vecumā virs 65 gadiem. Atšķirība no faktiskajiem datiem par mirstību ir pārsteidzoša: starp cilvēkiem 18-24 gadu vecuma grupā raizes par nopietnām sekām veselībai 400 reizes pārsniedz daļu no kopējā Covid-19 aiznesto dzīvību skaita, 25-34 gadu grupā rādītājs ir 90 reizes lielāks."
To varētu uzskatīt par normālu piesardzību, taču ir viena nianse: tie paši noraizējušies pilsoņi nepieprasa ievērot higiēnu un nēsāt maskas, bet gan pieprasa slēgt skolas, uzņēmumus, valsts iestādes un bezgalīgi ierobežot normālo dzīvi, līdz atkal iestāsies drošība.
Apelējot pie šīs psihozes, kas (to atsevišķi noskaidroja Franklin Templeton aptaujas pasūtītāji) pārsvarā izplatās starp aktīvajiem sociālo tīklu lietotājiem un oficiozo (tas ir, Trampam naidīgo) mediju patērētājiem, Baidens ziņoja, ka ir gatavs izslēgt ekonomiku pēc uzvaras vēlēšanās.
Tomēr ir problēma: ekonomikas izslēgšana, par ko klāsta Baidens, novedīs pie tās bojāejas.
"Veselas valsts bloķēšana (..) jums izmaksā līdz 3% no IKP mēnesī, tāpēc pat bagātākās valstis pasaulē nevar atļauties vēl divus vai trīs mēnešus ilgu absolūtu bloķēšanu," amerikāņu telekanālam CNBC konstatēja Šveices bankas UBS Āzijas un Klusā okeāna reģiona akciju nodaļās vadītājs Hartmuts Issels.
Valstīs, kas nav tik lielā mērā politizējušas cīņu ar epidēmiju un nav pārvērtušas to par vēlēšanu kampaņas jautājumu, situācija tiek uztverta viennozīmīgi: pilnīgu ekonomikas iesaldēšanu vairs nevar atļauties. Par to diskutēja dažādi politiķi un biznesa pārstāvji: gan Lielbritānijas bijušais premjers Tonijs Blērs, gan kompānijas Siemens vadītājs Džo Kezers, gan Francijas premjerministrs Žans Kastekss.
ASV šajā ziņā ne ar ko neatšķiras, tās nonākušas pat vēl sliktākā stāvoklī, jo tām ne tuvu nav izdevies atgūties pēc ekonomikas pirmās izslēgšanas. The New York Post ziņo, ka "izsalkušie ņujorkieši stājas ceturtdaļjūdzi garā rindā pēc bezmaksas ēdiena Kvīnsā".
Pazīstamais ekonomists, apdrošināšanas giganta Allianz vadošais padomnieks ekonomikas jautājumos Mohamets El Erians uzskata, ka "koronavīrusa nestais mazā biznesa sabrukums apdraud kapitālismu ASV".
Valsts oficiālie dati, uz ko atsaucas finanšu telekanāls CNBC, liecina, ka "gandrīz puse ASV (pieaugušo – red.) iedzīvotāju palikuši bez darba".
Un šajā fonā Džo Baidens, - pareizāk sakot, viņa polittehnologi – uzskata, ka vajag pamatīgāk iebiedēt vēlētājus ar koronavīrusu un apsolīt viņiem stingrākus ekonomiskos ierobežojumus (ar iespējamiem elektrības un ūdens padeves atslēgumiem pārkāpējiem), lai pārvilktu viņus savā pusē.
Lielās starptautiskās politisko konsultāciju kompānijas Eurasia Group īpašnieks Jans Brēmers patiesi konstatēja, ka vienīgais jautājums, kurā elektorāts Trampam uzticas vairāk nekā Baidenam, ir ekonomika, un tādi Baidena izteikumi var dāvāt papildu iespējas tagadējā prezidenta kampaņai.
Būs pat mazliet žēl, ja šīs iespējas tiks īstenotas. Būtu interesanti paskatīties, kā ASV ekonomika pārcietīs vēl vienu (lai cik īss tas būtu) totālu karantīnu.