RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas pārskatīšanas tā likme var sastādīt no 0,2% līdz 0,4%, paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs tikšanās laikā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem, vēsta tvnet.lv.
Ministrs uzsvēra, ka kadastrālās vērtības pārskatīšanas mērķis ir tās pietuvināšana reālajai tirgus cenai, nevis papildu ienākumu saņemšana valsts budžetā. Reirs izteica pieņēmumu, ka nodokļa likme būs 0,2-0,4% robežās, kas atbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienībā.
Patlaban zemes NĪN sastāda 1,5%, dzīvojamo māju un dzīvokļu NĪN – no 0,2% līdz 0,6%.
LLPA mediju attiecību konsultants Kaspars Līcītis paziņoja, ka, atbildot uz LLPA locekļu jautājumiem par valdībā apspriesto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensāciju pasākumiem, ministrs pauda gatavību uzklausīt asociācijas piedāvājumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc vispārpieejamās informācijas, 2021. gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, kas ir paredzēta ieskaitīšanai pašvaldību budžetos, samazināsies vismaz par 10%, jeb par 148 miljoniem eiro.
Kā jau ziņots, Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem.
Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī tirgus cenu izaugsmes dēļ. Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai pat kritīsies amortizācijas pārrēķina dēļ.
Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.
Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.
Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.
Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.
Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.
Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.